Krustpils mācītājmuiža
Krustpils mācītājmuiža (vācu: Pastorat Kreutzburg) bija Krustpils Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja muiža, kas atradās pie Donaviņas ietekas Daugavā, mūsdienu Rīgas ielā 213, Jēkabpilī. Ar baznīcu Donaviņas pretējā krastā to savienoja Mīlestības tiltiņš.
| Krustpils mācītājmuiža | |
|---|---|
 Krustpils mācītājmāja 1950. gadā | |
  Krustpils mācītājmuiža | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Pastorat Kreutzburg |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | klasicisms |
| Atrašanās vieta |
Jēkabpils, Jēkabpils novads,  Latvija |
| Koordinātas | 56°30′50″N 25°51′19″E / 56.51389°N 25.85528°EKoordinātas: 56°30′50″N 25°51′19″E / 56.51389°N 25.85528°E |
| Pabeigta | Pirms 1792 |
| Rekonstrukcija | 1830. gadi, 1980. gadi |
| Īpašnieks | Krustpils Evaņģēliski luteriskā draudze (agrāk) |
| Tehniskās detaļas | |
| Stāvi | 2 |
Mācītājmāja bija balti apmests mūra nams klasicisma stilā ar pusnošļauptām jumtgalēm. Sētas pusē atradās ar doriskā ordera kolonnām rotāts ieejas lievenis ar zvanveida zelmini un Daugavas pusē — koka veranda.
Vēsture
labot šo sadaļu
Krustpils draudze vēstures avotos pirmoreiz minēta 1457. gadā, tomēr senākie pieejamie dati par mācītājmuižas esamību ir no 1792. gadā Johana Kristofa Broces zīmētās Krustpils un Jēkabpils panorāmas. 1806. gadā mācītājmuižas ansamblī atradās vismaz 3 ēkas: mācītāja māja, priekšdziedātāja Vilhelma Dēringa māja un zvaniķa Mārtiņa māja ar palīgēkām. Zemnieku sētas mācītājmuižas īpašumā neatradās.[1][2]
1830. gada inventarizācijā minētas mācītājmuižai piederošas 4 Irbinieku un 4 Žabinieku sētas. Savukārt 1840. gada inventarizācijā minēta mācītāja māja ar 8 istabām un dakstiņu jumtu, 1832. gadā celtais koka laidars ar salmu jumtu, 1833. gadā celtais mūra ērberģis (kalpu māja), koka klēts ar salmu jumtu, koka zirgu stallis ar salmu jumtu un 1837. gadā celtā mūra rija. Apstāklis, ka vairums saimniecības ēku uzbūvētas 1830. gados, liecina par saimniecisko rosību mācītājmuižā un Krustpils muižas īpašnieka barona Korfa finansiālo labvēlību.[1][2]
Pēc mācītāja Reinholda Maksimiliana Valtera stāšanās amatā 1888. gadā veiktajā inventarizācijā uzskaitītas šādas ēkas: mācītājmāja ar dakstiņu jumtu, kam piekļaujas saimniecības telpas un kalpu mājoklis, laukakmeņu mūra zirgu stallis ar ratnīcu, labības klēti, cūku stalli un pieliekamo kambari zem viena jumta ar plašiem bēniņiem, no koka akmens mūra stabos celta liellopu kūts, rijas un ledus pagrabs.[1][2]
Padomju okupācijas periodā, 1940. gadā, mācītājmuižas ēku ar palīgēkām no luterāņu draudzes atsavināja un tajā iekārtoja Krustpils pagasta izpildkomiteju un Krustpils mašīnu un traktoru staciju (MTS).[1][2] Vācu okupācijas laikā luterāņu draudzi atjaunoja īpašumtiesībās, taču 1944. gadā īpašumu atkārtoti pārņēma Krustpils mašīnu un traktoru stacija,[3] kas turpmāk to apsaimniekoja viena.[1]
1980. gadu beigās Krustpils mācītāja māju uzsāka paplašināt, izbūvējot pilnu otro stāvu, taču pirms būvdarbu pabeigšanas ēkā izcēlās ugunsgrēks.[1][2] Visus pēc ugunsgrēka saglabājušos interjera un būvgaldniecības elementus izlauza izmantošanai būvmateriālos citviet. 1989. gadā sabiedriskās organizācijas ar 89 personu parakstiem vērsās presē ar aicinājumu mācītājmuižu atjaunot, tomēr tas nenotika.[4]
No mācītāja mājas palika sienu drupas līdz 2006. gadā tās nojauca, zemi to vietā atvēlot tirdzniecības centra "Elvi" (vēlāk — "Sala") būvniecībai.[5] 2019. gadā patvaļīgi nojauca mācītājmuižas saimniecības ēku Madonas ielā 6B. Līdz mūsdienām, kaut arī pārbūvēta, saglabājusies vienīgi klēts Madonas ielā 6A. Tās arhitektūrā izceļas lieveņa arkāde, kas mašīnu un traktoru stacijas darbības laikā aizbūvēta, nesabojājot arkādes arhitektonisko risinājumu ar ailu pilastriem un slēgakmeni.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:696611%7Carticle:DIVL204%7Cpage:44 Zilgalvis, J. Krustpils mācītājmuiža. Daugavas muižas. 18. gs. - 20. gs. sākums, Otrais izdevums. Rīga : Apgāds "Izglītība", 2002, 179 lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:697406%7Carticle:DIVL1457%7Cpage:80 Zilgalvis, J. Krustpils mācītājmuiža. Mācītājmuižas Latvijā. Arhitektūra un kultūrvēsturiskās norises. Rīga : "Elpa", 2002, 232. lpp.
- ↑ https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:510417%7Carticle:DIVL90%7Cquery:m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20Krustpils%20 Laivinieks, R. Vai iznīcībai lemta? Padomju Daugava, Nr.3. (07.01.1989).
- ↑ https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:510442%7Carticle:DIVL108%7Cquery:Krustpils%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20 Indāns, I., Plūme, J., Daukste, A. u.c. Laiks atjaunot. Padomju Daugava, Nr.29. (11.03.1989).
- ↑ «Jēkabpilī atklāj tirdzniecības centru ELVI». Dienas Bizness. 2007.