Laidars ir mājlopiem domāts aploks tieši pie kūts. Reizēm ar šo vārdu apzīmē arī jebkādu aploku (lauka laidars), dažos apvidos arī lielu kūti.[1] Laidara izmēri var būt ļoti dažādi atkarībā no saimniecības rakstura un lopu skaita. Vasarās laidaros slauca govis un ēdināja lopus. Ja lopus pastāvīgi tur laidaros, nelaižot ganībās, tad to sauc par laidaru sistēmu.[2] Vidzemē laidara iežogojums parasti tika novietots kūts priekšā, Kurzemē un Zemgalē šādam mērķim izmantoja leņķveidā būvētas kūts iekšpagalmu, Latgalē to izvietoja starp kūti un dzīvojamo ēku, reizēm pārklājot ar kūts jumta spārnu.[3]

Poniji mazā laidarā
 
Romantiska Dž.H.Darija (G.H.Durrie) glezna "Laidars ziemā", 1858., ASV.

Bieži sastopams teiciens "Mute kā laidara vārti" par cilvēku, kas pārāk rupji vai nekaunīgi, bravūrīgi izrunājas.[4]

Tautasdziesmās

labot šo sadaļu

Laidars tiek pieminēts dažās tautasdziesmās, piemēram,

Plūcat, meitas, baltābolu,
Metat govu laidarā:
Cik ābolu saujiņā,
Tik gosniņu laidarā.[5]
  1. Oxford Dictionaries[novecojusi saite]
  2. «“Latviešu literārās valodas vārdnīca”: Laidars». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. novembrī. Skatīts: 2017. gada 22. novembrī.
  3. “Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 5-1. sējums, 1984., 689. lpp.
  4. Terminu un Svešvārdu vārdnīca: laidars
  5. Tautasdziesmas.lv/tag/laidars