Vikipēdija

Krišjānis Feldmans

Latvijas politiķis, ekonomists un uzņēmējs

Krišjānis Feldmans (dzimis 1985. gada 11. februārī Rīgā) ir latviešu ekonomists, drošības speciālists, uzņēmējs un politiķis[2]. Bijis 13. Saeimas un Rīgas domes deputāts. Pirms kļūšanas par 13. Saeimas deputātu K. Feldmans nodarbojies ar uzņēmējdarbību starptautiskās tirdzniecības, tranzīta, drošības un vadības konsultāciju nozarēs. Šobrīd K. Feldmans strādā kiberdrošības jomā.[3]

Krišjānis Feldmans
Krišjānis Feldmans 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Rīgas domes deputāts
Amatā
2017. gada 22. jūnijs — 2018. gada 6. novembris
Dzimšanas dati 1985. gada 11. februārī (39 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis[1]
Politiskā partija
Profesija ekonomists
Augstskola Banku augstskola

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis Rīgā, bet 1988. gadā pārcēlies dzīvot uz Valdemārpili. Piecu gadu vecumā sācis mācības Valdemārpils mūzikas skolā, sešu gadu vecumā — Valdemārpils vidusskolā. Pēc pārcelšanās uz Rīgu 1994. gadā iestājies Rīgas Katoļu ģimnāzijā, ko absolvējis 2003. gadā. Uzreiz iestājās Banku augstskolā, kur 2005. gadā ieguvis pirmā līmeņa augstāko izglītību uzņēmējdarbībā, specializējoties banku darbībā, 2007. gadā — bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā, bet 2009. gadā absolvējot Banku augstskolu ieguvis maģistra grādu ekonomikā.

Kopš 2011. gada nodarbojās ar starptautisko tirdzniecību. 2012. gadā kļuvis par tieslietu ministra Jāņa Bordāna ārštata padomnieku ekonomikas, informācijas tehnoloģiju un drošības jautājumos.[4]

Politiskā darbība labot šo sadaļu

Studiju gados iestājies politiskajā partijā "Jaunais laiks", no kuras izstājās neilgi pirms partija pievienojās "Vienotībai". 2011. gada rudenī iestājās tobrīd Saeimā pārstāvētajā biedrībā "Demokrātiskie patrioti", neilgi pēc tam kļūstot par biedrības Tautsaimniecības domnīcas vadītāju un revidentu. Piemēram, 2014. gada 4. martā notika biedrības kopsapulce, kurā K. Feldmans biedrības revidenta amatā tika vienbalsīgi ievēlēts jau trešo reizi pēc kārtas. Bijis tieslietu ministra Jāņa Bordāna ārštata padomnieks ekonomikas, informācijas tehnoloģiju un drošības jautājumos. 2014. gada 17. maijā kļuva par vienu no 221[5] Jaunās konservatīvās partijas dibinātāju.

K. Feldmans ir bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs no kuras izstājies 2017. gada oktobrī, protestējot pret LTRK darbības virzienu.[6] Kā ekonomists plašāku atpazīstamību guva ar saviem rakstiem saistībā ar Liepājas Metalurga valsts galvojuma skandālu[7] un nodokļu politikas izmaiņām Latvijā.[8]

12. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2014. gada 4. oktobrī, kandidēja uz Saeimas deputāta amatu no Jaunās konservatīvās partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta kā saraksta līderis, bet, ņemot vērā partijas tolaik nelielo atpazīstamību, partija kopumā nepārvarēja 5% barjeru.[9]

Kopš 2017. gada 18. marta ieņēma Jaunās konservatīvās partijas valdes locekļa amatu, pirms tam bijis partijas Uzraudzības komisijas vadītājs. 2019. gada 2. martā Jaunās konservatīvās partijas valdē tika ievēlēts trešo reizi, neilgi pēc tam kļūstot par valdes priekšsēdētāja vietnieku.[10] 2021. gada 13. martā notikušajā Jaunās konservatīvās partijas Padomes sēdē K. Feldmans piekto reizi pēc kārtas tika ievēlēts partijas valdē, turpinot saglabāt arī partijas valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2017. gada 3. jūnijā, tika ievēlēts Rīgas domē ar 34 540 balsīm no Jaunās konservatīvās partijas saraksta.[11] Rīgas domes deputāta pienākumus sāka pildīt 2017. gada 22. jūnijā, kad notika jaunā sasaukuma pirmā Rīgas domes sēde. Darbojas Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu, Mājokļu un vides, Pilsētas attīstības komitejās.[12] 2017. gada 4. jūlijā ievēlēts Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijā un Rīgas domes Pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komisijā.

13. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2018. gada 6. oktobrī, kandidēja[13] uz Saeimas deputāta amatu no Jaunās konservatīvās partijas Zemgales vēlēšanu apgabalā kā saraksta līderis. Partijai Zemgalē iegūstot 14,07%, bet visā Latvijā kopumā — 13,59%, un K.Feldmanam saņemot 19 298 balsis, viņš tika ievēlēts 13. Saeimā.[14] Kopš pirmās 13. Saeimas sasaukuma dienas K. Feldmans ieņēma Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētāja biedra amatu, kopš 2018. gada 20. novembra — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedra amatu, kļūstot par komisijas priekšsēdētāju 2021. gada 4. jūnijā. K. Feldmans kopš 2019. gada 4. septembra bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs. Savukārt, kopš 2021. gada 16. jūnija K. Feldmans bija NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgais pārstāvis.[15]

2022. gadā K. Feldmans kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču partijas "Konservatīvie" saraksts nepārvarēja 5% barjeru. Nākamajā dienā pēc vēlēšanām, t.i. 2. oktobrī K. Feldmans kopā ar tā brīža izglītības un zinātnes ministri A. Muižnieci un satiksmes ministru T. Linkaitu atkāpās no valdes locekļa amatiem, pārējiem četriem valdes locekļiem atsakoties atkāpties no amata, bet 15. novembrī, pēc partijas Konservatīvie padomes sēdes, kurā kā valdes priekšsēdētājs tika ievēlēts Gatis Eglītis, kurš jau iepriekš bija ieņēmis valdes locekļa amatu, K. Feldmans kopā ar A. Muižnieci izstājās no partijas.[16]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Ziņas par deputātu kandidātu». CVK. Skatīts: 2017-07-18.[novecojusi saite]
  2. ↑ CVK 2009. gada 6. jūnija Rīgas Domes vēlēšanu kandidāta kartīte Arhivēts 2010. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  3. ↑ «Krišjānis Feldmans». linkedin.com. Skatīts: 2023-10-14.
  4. ↑ Demokrātiskie patrioti Krišjānis Feldmans Arhivēts 2013. gada 8. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  5. ↑ «Nodibina Bordāna «Jauno konservatīvo partiju»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-06-16.
  6. ↑ «Krišjānis Feldmans: LTRK ir pakļāvusies monopolu un naudasmaisu interesēm». Krišjānis Feldmans (lv-LV). 2017-10-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-16. Skatīts: 2019-06-16.
  7. ↑ Delfi.Lv Krišjānis Feldmans: 'Liepājas Metalurgs' un 'melnajā caurumā' iekritušie 47 miljoni
  8. ↑ Apollo.Lv Jauna «soda nauda» Latvijas mazajiem uzņēmumiem
  9. ↑ CVK 2014. gada 4. oktobra Saeimas vēlēšanas
  10. ↑ LURSOFT. «Lursoft, Lietotāja autorizācija». Lursoft (latviešu), 2019-06-16. Skatīts: 2019-06-16.
  11. ↑ CVK 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas Arhivēts 2017. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  12. ↑ riga.lv Rīgas domes komitejas[novecojusi saite]
  13. ↑ sv2018.cvk.lv https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==. Skatīts: 2019-06-16. Tukšs vai neesošs |title=
  14. ↑ CVK 2018. gada 6. oktobra 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti Arhivēts 2019. gada 2. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  15. ↑ «Latvijas Vēstnesis». vestnesis.lv. Skatīts: 2021-11-06.
  16. ↑ «Krišjānis Feldmans». x.com. Skatīts: 2023-10-14.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krišjānis_Feldmans&oldid=3934876"