Kratons

Kratons (no grieķu: βίος, kratos — ‘spēks’) ir senākā un stabilākā kontinentālās Zemes garozas daļa, kas pārdzīvojusi kontinentu un superkontinentu apvienošanos un dalīšanos vismaz 500 miljonus gadu ilgi, t.i. tā veidojusies pirmskembrijā. Atsevišķu kratonu vecums pārsniedz 2 miljardus gadu. Kratoni lielākoties atrodas kontinentu centrālajās daļās un tos parasti veido kristāliskais pamatklintājs, kas visbiežāk sastāv galvenokārt no salīdzinoši vieglā granīta. Kratoni ir salīdzinoši biezi, tie ietiecas Zemes dzīlēs pat 200 km dziļi. Zemes tektoniskie procesi kratonus lielākoties neietekmē - tajos neveidojas aktīvas lūzumu zonas, vulkānisms, neveidojas kalni.

Terminu izmanto, lai atšķirtu stabilo iekšējo kontinentālās Zemes garozas daļu no, piemēram, ģeosinklinālajām ieplakām. Vietām kratonos atsedzas pirmskembrija ieži - kristāliskais pamatklintājs - šādi reģioni tiek saukti par vairogiem. Savukārt vēlākā ģeoloģiskajā periodā veidojušos iežu klātās kratonu daļas tiek sauktas par platformām. Kratoni ir viens no ģeoloģisko provinču veidiem.

Terminu piedāvāja vācu ģeologs L. Kobers 1921. gadā, sākotnēji lietojot vārda formu "kratogēns" pretstatā "orogēnam", ar pēdējo apzīmējot kalnu joslas. Vēlāk termins tika saīsināts.

Uzbūve

Kratoniem ir dziļas saknes, kas iestiepjas mantijā. Mantijas pētījumi rāda, ka zem kratoniem mantija ir salīdzinoši vēsāka un šī vēsākās mantijas josla ietiecas divkārt lielākā dziļumā kā citās vietās, kur kratonu nav. Uzskata, ka daži kratoni pat enkurojas astenosfērā. Mantijas saknes materiāls satur peridotītus - tas virspusē nokļūst caur dimantus saturošajām subvulkāniskajām izvirdumu caurulēm - kimberlītu piltuvēm. Dažos eklogītos atrod okeāniskajai Zemes garozai raksturīgu ķīmisko sastāvu - tas varētu liecināt, ka vietām kratonus veido pirms vairākiem miljardiem gadu iegrimusī okeāniskā Zemes garoza, kas kļuvusi par kratona pamatnes daļu. Dziļās kratonu saknes mantijā nosaka to, ka šīs Zemes garozas daļas ir stabilas, labi noenkurotas un var ilgi izturēt sadursmes ar pārējām Zemes garozas daļām.

Veidošanās

Kratonu veidošanās procesu no senajiem iežiem sauc par kratonizāciju.

Pirmās lielās kratonu masas veidojās arhajā. Arhaja sākuma posmā Zemes siltuma plūsma bija gandrīz trīs reizes lielāka kā mūsdienās, jo agrāk Zemes garoza saturēja daudz vairāk radioaktīvo izotopu, kā arī labāk bija jūtams akrēcijas radītais siltums. Šajā laikā bija ievērojami lielāka tektoniskā un vulkāniskā aktivitāte, Zemes mantija bija šķidrāka un Zemes garoza - plānāka. Rezultātā vidusokeāniskajās grēdās daudz ātrāk veidojās okeāniskā Zemes garoza, kas savukārt daudz straujāk grima subdukcijas zonās. Sākotnēji no šādi vairākkārt pārkausētā kristāliskā materiāla veidojās nelieli kratoni un kratonu grupas. Mezoarhajā izplatīti kļuva vidēji lieli kontinenti, taču lielā Zemes virsmas aktivitāte neļāva tiem apvienoties lielākos kontinentos.

Tikai ap 7% no mūsdienu kratonu masas veido materiāls, kas veidojies arhajā. Pat ja pieļauj, ka liela daļa arhaja kratonu vēlākajā Zemes vēsturē ir erodēti vai citādi pārveidoti, arhajā izveidojās tikai 5 - 40% no mūsdienu kontinentālās Zemes garozas (Stanley, 1999).

Iedalījums

Arhons - sastāv no iežiem, kas veidojušies arhajā (vairāk, kā pirms 2,5 miljardiem gadu);
Protons - sastāv no iežiem, kas veidojušies paleoprotozojā (vairāk, kā pirms 1,6 miljardiem gadu);
Tektons - sastāv no iežiem, kas veidojušies mezoproterozojā un neoproterozojā (vairāk, kā pirms 600 miljoniem gadu).

Nozīme

Dārgmetāli un dārgakmeņi veidojas un tiek nošķirti ilgā laika periodā nemainīgos apstākļos. Šī iemesla dēļ bagātīgākās šādu materiālu atradnes ir tieši uz kratoniem.

Latvijas novietojums uz kratona

Latvija atrodas uz Austrumeiropas platformas, kas ir daļa no Austrumeiropas kratona un kopš proterozoja beigām šeit valda tektoniski mierīgs režīms. Ziemeļaustrumos no Latvijas Baltijas jūras centrālajā daļā sākas Baltijas vairogs, kuru mūsdienās aizņem Skandināvijas valstis un Krievijas ziemeļrietumu daļa.

Skatīt arī

Vairogu un kratonu saraksts

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kratons.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)