Atvērt galveno izvēlni

Vidusokeāniskā grēda

Vidusokeāniskās grēdas veidošanās

Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas. Tās Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu aptuveni 75 000 kilometru garumā.[1] Grēdas paceļas par 2—3 kilometriem virs okeānu abisālajiem līdzenumiem un šajās struktūrās notiek jaunas okeāniskās Zemes garozas veidošanās un norisinās spredinga process.

VēstureLabot

 
Okeāniskās Zemes garozas vecums. Sarkana — jaunāka, zila — vecāka

Tā kā vidusokeāniskās grēdas atrodas dziļi zem ūdens, tās atklāja tikai 1950. gados ar eholokācijas palīdzību skenējot okeāna dibenu. 1960. gadu beigās tika izstrādāta tektonisko plātņu teorija, kas izskaidroja kā šo grēdu eksistenci, tā arī tām paralēlās magnētiskās anomālijas.

UzbūveLabot

Vidusokeāniskajām grēdām ir vienveidīgāka forma un ģeoloģiskā uzbūve, salīdzinot ar analoģiskajām sauszemes reljefa formām, kas veidojas kā dažādu ģeoloģisko procesu kopums un pakļautas dažādu pakāpju erozijai.

Vidusokeāniskās grēdas veidojas magmai tektonisko plātņu spredinga zonās paceļoties virs okeāniskās Zemes garozas un pakāpeniski veidojot jaunu garozu.

Vidusokeāniskās grēdas iedalās ātrā spredinga un lēnā spredinga grēdās. Grēdām ar plātņu atbīdes ātrumu 8—16 cm gadā (kā Klusā okeāna Austrumu pacēlums) nav raksturīgs ieliekums grēdas vidusdaļā. Grēdām ar mazu spredinga ātrumu pa tās kori parasti veidojas izteikta rifta ieleja ar līdz pat 4000—5000 metru dziļumu.

Vidusokeāniskās grēdasLabot

AtsaucesLabot