Krakovas Marijas bazilika

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesbraukšanas arhiprezbiteriālā baznīca Krakovā (poļu: Kościół archiprezbiterialny Wniebowzięcia Najświętszej Marii Panny w Krakowie) jeb Krakovas Marijas bazilika ir 14. gadsimtā celta katoļu gotiskā bazilika Polijas senās galvaspilsētas Krakovas vecpilsētas centrālajā laukumā. Pazīstama ar savu 15. gadsimtā radīto Feita Štosa koka altāri (Ołtarz Wita Stwosza). Katru stundu no bazilikas augstākā torņa trompetists izpilda t.s. Marijas hejnalu (Hejnał mariacki). Tas apraujas brīdī, kad pēc leģendas 13. gadsimtā to pārtrauca mongoļu bulta, iešaujot trompetistam. Katru dienu 12.00 dienā hejnalu atskaņo arī Polijas nacionālais radio.

Krakovas Marijas bazilika
Krakovas Marijas bazilika
Krakovas Marijas bazilika Krakovas Marijas bazilika
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Krakova, Mazpolijas vojevodiste, Polija
Koordinātas	50°03′42″N 19°56′21″E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	ķieģeļu gotika
Celtniecības beigas	1347. gads

Pēc Jana Dlugoša ziņām pirmā baznīca šajā vietā tika uzcelta 1221./1222. gadā, tomēr tā tika nopostīta mongoļu iebrukuma laikā. Baznīca tika atjaunota 13. gadsimta beigās, bet konsekrēta 1320. gadā. Kazimira Lielā laikā tā tika uzcelta no jauna. Celtniecība ritēja visu 14. gadsimtu. 15. gadsimta pirmajā pusē tika piebūvētas sānu kapellas. 1536./1537. gadā karalis Sigismunds Vecais nomainīja baznīcas dievkalpojumu valodu no vācu uz poļu. 19. gadsimta sākumā tika slēgti pie baznīcas esošie kapi un pārveidoti par pilsētas laukumu (mūsdienās Marijas laukums). 19. gadsimta beigās baznīcas iekštelpas apgleznoja Jans Matejko, bet vitrāžas izveidoja Staņislavs Vispjaņskis un Juzefs Mehofers.

Galerija

• 
  Bazilika no rietumiem
• 
  Baznīcas interjers
• 
  Baznīcas interjers
• 
  Feita Štosa altāris
• 
  Baznīcas torņi
• 
  Hejnala atskaņošana

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krakovas Marijas bazilika.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)