Korķa ozols
Korķa ozols (latīņu: Quercus suber) ir daudzgadīgs, mūžzaļš dižskābaržu dzimtas koks. Šis ozols savvaļā aug Eiropas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļrietumos. Koks ir vidēji liels, sasniedz 20 m augstumu. Lapas ir 4-7 cm garas, nav dalītas, ir sīki zobiņi lapu malās. Lapu virspuse ir tumši zaļa, apakšpuse bālāka. Zīles 2-3 cm garas. Koks veido biezu, korķainu mizu, kura nemitīgi pieaug biezumā. Koka mizu nogriežot, iegūst korķi. Korķa ozolam ļaunums šādi netiek nodarīts. Pēc 10-12 gadiem miza ir ataugusi un to var atkal nogriezt. Koku šādi var izmantot līdz 12 reizēm. Korķa ozolu mūžs ilgst 150-250 gadus. Korķa ozolus korķa iegūšanai audzē Spānijā, Portugālē, Alžīrijā, Marokā, Francijā, Itālijā un Tunisijā.
| Korķa ozols Quercus suber L. | |
|---|---|
 Korķa ozols (Quercus suber) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Dižskābaržu rinda (Fagales) |
| Dzimta | Dižskābaržu dzimta (Fagaceae) |
| Ģints | Ozoli (Quercus) |
| Suga | Korķa ozols (Q. suber) |
 Korķa ozols Vikikrātuvē | |
Korķa ozolus audzē arī dekoratīvos nolūkos. Korķa ozoli viegli krustojas ar austrijas ozoliem, veidojot hibrīdus Quercus × hispanica.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Korķa ozols |
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |