Komplementārā un alternatīvā medicīna

Komplementārā un alternatīvā medicīna (angļu: complementary and alternative medicine, CAM[1]) jeb papildinošā un alternatīvā medicīna ir apkopojošs nosaukums diagnostikas un ārstniecības metodēm, kas atšķiras no Rietumu valstīs tradicionāli pieņemtajām biomedicīnas metodēm,[2] tādēļ reizumis tā tiek saukta par nekonvencionālo vai netradicionālo medicīnu (krievu: нетрадиционная медицина). Globalizācijas apstākļos pieaug tendence integrēt biomedicīnas metodes ar komplementārās un alternatīvās medicīnas metodēm, veidojot jaunu izpratni par integratīvo medicīnu jeb holistisko medicīnu.

Galvenās atšķirības starp tradicionālo Rietumu biomedicīnu un komplementāro un alternatīvo medicīnu:[3]

Rietumu biomedicīna Komplementārā un alternatīvā medicīna
Izziņas metode etioloģiski analītiskā fenomenoloģiski sintētiskā
Klīniskie pētījumi kvantitatīvi eksperimentāli kvalitatīvi hermeneitiski
Ārstēšanas pamatprinicips antagonistisks regulatīvs
Domāšanas veids kauzāls analogs
Pieeja duāla (ķermeņa un psihes nošķiršana) holistiska
Aprakstošie modeļi šūnu bioloģija, fizioloģija sinerģija, vitālisms
Izziņas loma operatīva integratīva
Sociālā integrācija profesionālā medicīna laju (dziednieku) iesaiste

ASV Nacionālie Veselības Institūti (National Institutes of Health) komplementārās un alternatīvās medicīnas metodes iedala četros atšķirīgos paveidos:[1]

  • dabas vielu (augu preparātu, uzturlīdzekļu, vitamīnu) lietošana, kas nav apstiprināta ar zinātniskām metodēm;
  • metodes, kas uzsver psihes un ķermeņa vienotību, kā joga, taiči, meditācija u.c.;
  • manuālās metodes kā osteopātija, hiroprakse, masāža;
  • bioenerģijas metodes kā reiki, akupresūra u.c.

Pie komplementārās un alternatīvās medicīnas pieder arī paralēli Rietumu biomedicīnai vēsturiski attīstījušās Austrumu medicīnas sistēmas kā ājurvēda, tradicionālā Ķīnas medicīna, Tibetas medicīna, kā arī jaunākas sistēmas kā homeopātija, naturopātija.

Komplementārās un alternatīvās medicīnas pretinieki apgalvo, ka tās efektivitāte un drošums nav pierādāmi ar nejaušinātiem, dubultakliem un placebo kontrolētiem zinātniskiem pētījumiem.[4]

  1. 1,0 1,1 What Is CAM? National Institutes of Health Arhivēts 2015. gada 4. janvārī, Wayback Machine vietnē.
  2. «World Health Organisation (WHO) – Traditional Medicine: Definitions». Who.int. 2010-08-17. Skatīts: 2015-12-17.
  3. Robert Jütte. Medizinhistorische Kurzexpertise zur Einordnung der Komplementärmedizin[novecojusi saite], 19. August 2013; S. 8.
  4. M. Angell, J. P. Kassirer. Alternative medicine–the risks of untested and unregulated remedies. The New England Journal of Medicine 1998; 339(12):839–841, PMID 9738094.