Integratīvā medicīna ir medicīnas novirziens, kas cenšas integrēt komplementārās un alternatīvās medicīnas ārstēšanas metodes ar modernās biomedicīnas izpratni par slimību patoģenēzi un veselības saglabāšanu.

1999. gadā Ziemeļamerikas universitāšu izveidotais Integratīvās Medicīnas un Veselības Akadēmiskais Konsorcijs (Academic Consortium for Integrative Medicine and Health) savā integratīvās medicīnas definīcijā uzsver, ka tā no jauna apstiprina ārsta un pacienta attiecību svarīgumu, tās fokusā ir viss cilvēks, tā ņem verā zinātniskos pierādījumus, un tā lieto visus piemērotos ārstēšanas un dzīvesveida maiņas paņēmienus, veselības aprūpi un dažādas specialitātes ar mērķi sasniegt optimālu veselību un izveseļošanos.[1] Integratīvā medicīna tiek uzskatīta par jaunu primārās veselības aprūpes modeli, kas uzsver cilvēka ķermeņa un personības labklājību un dziedēšanu visās tās bioloģiskajās, psiholoģiskajās, sociālajās un garīgajās dimensijās.[2]

2015. gadā ASV valdība nodibināja Komplementārās un integratīvās veselības nacionālo centru (National Center for Complementary and Integrative Health, NCCIH), kura nolūks ir "ar stingru zinātnisku pētījumu palīdzību noteikt komplementāro un integratīvo ārstēšanas veidu noderību un drošību, kā arī dot sabiedrībai zinātniski pamatotu informāciju lēmumu pieņemšanai veselības aprūpē."[3]

Eiropā labot šo sadaļu

2006. gadā Debrecenas universitāte publiskoja pētījuma rezultātus par netradicionālās medicīnas statusu Eiropas Savienības medicīnas augstskolās. Aptaujājot 265 medicīnas fakultātes Eiropas Savienības valstīs, tika atklāts, ka 40% augstskolu ir atvērtas dažu netradicionālās medicīnas metožu integrācijai.

Rīgas Stradiņa universitātes Integratīvās medicīnas laboratorija un Socioloģijas un tiesību zinātnes katedra, piesaistot Sabiedriskās domas un tirgus pētījumu centru SKDS, Rīgā veica pētījumu par netradicionālās medicīnas metožu izmantošanas pieredzi. Dati parādīja, ka Latvijas galvaspilsētā netradicionālo medicīnu izmanto 38% iedzīvotāju. Vairums to lieto profilakses nolūkos (46%), lai attīrītu organismu (27%), lai regulētu vielmaiņu un atgūtos no stresa (20%). Lielākā daļa aptaujāto rīdzinieku (65%) atzina, ka lieto netradicionālās medicīnas metodi paralēli klasiskajai, bet 18% pievērsušies tai, jo klasiskā medicīna nav devusi gaidīto efektu. Savukārt Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija ar auditorijas aptauju palīdzību 2006. gadā konstatēja, ka 49% Latvijas mediķu un farmaceitu atbalsta netradicionālas ārstēšanas metodes, 39% atbalsta tikai atsevišķos gadījumos, bet 12% ir kategoriski pret šādu pieeju.[4]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «About». Consortium of Academic Health Centers for Integrative Medicine. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. decembrī. Skatīts: 2013. gada 18. augusts.
  2. "Integrative medicine and systemic outcomes research: issues in the emergence of a new model for primary health care". Arch. Intern. Med. 162 (2): 133–40. January 2002. doi:10.1001/archinte.162.2.133. PMID 11802746.
  3. National Center for Complementary and Integrative Health
  4. Sadarbojas, ignorē vai konkurē. Netradicionālā medicīna Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Ričika D., Grīniņa I. doctus.lv, Aprīlis 2007.

Ārējās saites labot šo sadaļu