Komārno

Šis raksts ir par par pilsētu Slovākijā/Ungārijā. Par pilsētu Ukrainā skatīt rakstu Komarno.

Komārno (slovāku: Komárno, ungāru: Komárom, vācu: Komom, serbu: Комарно) ir pilsēta Slovākijas dienvidrietumos, Donavas kreisajā krastā, pie Vāhas ietekas Donavā. Tā ir robežpilsēta ar Ungāriju, pretējā Donavas krastā atrodas ungāru pilsēta Komāroma (vēsturiski tā bijusi viena pilsēta abos upes krastos). No vairāk kā 36 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju 53,8% ir ungāri un 33,5% slovāki. No 17. gadsimta pilsētā eksistē serbu kopiena.

Komārno Komárno, Komárom
Komārno centrā
Ģerbonis
Komārno
Koordinātas: 47°45′48″N 18°07′42″E
Valsts	Slovākija
Apgabals	Nitras apgabals
Pirmoreiz minēta	1075
Pilsētas tiesības	1265
Platība
• Kopējā	103 km2
Augstums	110 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	32 967
• blīvums	335,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	komarno.sk
Komārno Vikikrātuvē

Vēsture

1. gadsimtā mūsdienu Komārno apkārtnē atradās Romas impērijas Panonijas provinces apdzīvotas vietas Brigetio un Kelemantija. 4. gadsimtā romiešus padzina barbari, 6. gadsimtā te ieradās avāri un slāvi. 9. gadsimtā šai teritorijā ieradās ungāri un 10. gadsimtā uzbūvēja savu cietoksni, kas rakstos pirmo reizi minēts 1075. gadā. 1265. gadā Ungārijas karalis Bēla IV Komāromai piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimtā, lai aizsargātos no Osmaņu impērijas iebrukumiem, uzcelts varenais Vecais cietoksnis, bet 17. gadsimtā - otrs, Jaunais cietoksnis (19. gadsimtā pārbūvēts par vienu no nozīmīgākajiem cietokšņiem Austroungārijas aizsardzības sistēmā). 18. gadsimtā Komāroma bija viena no plaukstošākajām Austrijas pilsētām, 1745. gadā karaliene Marija Terēzija tai piešķīra brīvpilsētas tiesības.

Pēc Pirmajam pasaules karam sekojošās Austroungārijas sadalīšanas, pilsēta tika sadalīta starp divām valstīm. Lielākā daļa nonāca Čehoslovākijā (lai gan te dzīvoja pārsvarā ungāri), bet pilsētas daļa Donavas labajā krastā palika Ungārijai. Pēc Otrā pasaules kara Komārno bija ČSSR sastāvā, bet kopš šīs valsts sadalīšanas ietilpst Slovākijā.

Ekonomika

Pilsētā atrodas kuģu būves uzņēmums Slovenské lodenice Komárno.

Iedzīvotāji

Pēc 2011. gada datiem vairums pilsētas iedzīvotāju ir ungāri (53,8 %), dzīvo arī slovāki (33,5 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (53,5 %), reformāti (12,6 %), luterticība (3,9 %).

Ievērojamas personības

Komārno dzimuši ungāru dramaturgs Mors Jokai (Jókai Mór, 1825-1904), Ungārijas karalis Ladislavs Postums (V. László, 1440-1457), komponists Francs Lehārs (Franz Lehár, 1870-1948), kanādiešu kinorežisors Aivans Raitmans (Ivan Reitman, 1946) un endokrinologs Hanss Selje (Hans Selye, 1907–1982).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Komārno.
• Pilsētas oficiālā mājaslapa (slovāku valodā)(angliski)