Kelemantija bija romiešu cietoksnis (kastela) un apmetne mūsdienu Ižas municipalitātes teritorijā, apmēram 4 km uz austrumiem no Komārno pilsētas Slovākijā. Šis ir lielākais zināmais romiešu cietoksnis mūsdienu Slovākijas teritorijā. Tā bija daļa no romiešu limes, t.i. impērijas nocietinātās robežas.

Kelemantija
Kelemantijas cietokšņa drupas.
Kelemantija (Slovākija)
Kelemantija
Kelemantija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Slovākija Slovākija
Reģions Panonija
Koordinātas 47°44′39″N 18°11′57″E / 47.74417°N 18.19917°E / 47.74417; 18.19917Koordinātas: 47°44′39″N 18°11′57″E / 47.74417°N 18.19917°E / 47.74417; 18.19917
Veids Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras Romiešu
Piezīmes
Izrakumi no 1932. gada
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Brīvdabas muzejs

Ģermāņu apmetni "Kelemantija" šajā apgabalā piemin Klaudijs Ptolemajs 2. gadsimtā. Tā varētu sakrist ar civilās apmetnes paliekām, kas atrodas blakus cietoksnim, vai arī ar kādu citu nezināmu apmetni. Daži vēsturnieki uzskata, ka tas attiecas gan uz cietoksni, gan arī uz blakus esošo apmetni.

Cietokšņa celtniecība sākās 1. gadsimta otrajā pusē. Markomanu karu laikā (166-180. gadi) ģermāņi to ieņēma un nodedzināja, bet vēlāk tas tika atjaunots. Cietoksnis pilnībā beidza pastāvēt ap 400. gadu (lielās tautu staigāšanas sākums). Drupas bija ļoti labi redzamas līdz 18. gadsimta beigām, taču vēlāk ļaudis izmantoja celtņu akmeņus, lai uzceltu cietoksni un citas būves Komarno.

Saskaņā ar senu leģendu, cietoksnī savas mīļākās turēja romiešu karavīrs Valentīns. Izdomātā vēsture skaidro Leányvár nosaukuma izcelsmi, kas ungāru valodā nozīmē "Meitu cietoksnis". Tomēr nosaukums, visdrīzāk, attiecas uz to faktu, ka pilsdrupas ungāru karalis Bēla IV ziedoja Margicigetas dominikāņu mūķenēm, kuras vēlāk uz tām uzbūvēja nelielu cietoksni.