Kohēzijas politika

Kohēzijas politika ir svarīgākā Eiropas Savienības ieguldījumu politika, kas vērsta uz visiem ES reģioniem un pilsētām, lai palīdzētu radīt darbavietas, atbalstītu uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tas ir arī nozīmīgākais solidaritātes instruments, ar kura palīdzību Eiropas Savienības bagātākās valstis sniedz atbalstu saviem trūcīgākajiem kaimiņiem gan atsevišķu dalībvalstu, gan valstu atsevišķu reģionu līmenī, ar mērķi novērst ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā.

Izdevumi Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai ir lielākā no Eiropas Savienības budžeta sešām budžeta izdevumu kategorijām, kas 2007.-2013. gada budžeta periodā sastādīja 45% no Eiropas Savienības kopējā budžeta.

Kohēzijas politikas jēdziens

Eiropas Savienības Kohēzijas politika visbiežāk tiek uzskatīta par ES Reģionālās politikas daļu vai komponenti, kaut gan pastāv arī alternatīvi viedokļi. Reģionālās politikas mērķi tika noteikti Eiropas Kopienas agrīnā attīstības posmā — Romas Līguma preambulā, kur tika noteikta nepieciešamība mazināt atšķirības attīstības līmenī dalībvalstu vidū, un to reģionu starpā.

Kā ES politikas dimensija termins kohēzija ir izcēlies no 1986. gada Vienotā Eiropas akta un tas ir radies no bažām, ka virzībā pretī arvien lielākai ekonomiskajai integrācijai, var radīt priekšrocības salīdzinoši attīstītākajām ES dalībvalstīm un reģioniem. Izstrādājot iepriekš norādīto termina definīciju, Kriss Rumfords Kohēzijas politiku saredz vairāk kā dažādu ES politiku kombināciju, nekā kādas atsevišķas politikas sastāvdaļu. Viņš arī izvirza divas pieejas Kohēzijas politikas analīzē — vēstījums par Kohēziju un vēstījums par autonomizāciju.

Vēsturiskā attīstība

Vēsturiski ES Reģionālās politikas finanšu instrumentu attīstība var tikt iedalīta vairākos posmos:

• līdz 1973. gada paplašināšanai (Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija) Reģionālā politika bija atstāta atsevišķu nacionālo valstu kompetencē;
• No 1973. gada līdz 1986. gadam bija laika periods, kad reģionālās attīstības jautājumi tika pacelti Eiropas Kopienas līmenī un Reģionālās politikas mērķu sasniegšanas veicināšanai tika izveidoti formalizēti finanšu instrumenti. Kā, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds 1975. gadā.
• No 1987. gada līdz 1992. gadam — aptuveni no astoņdesmito gadu vidus, kad tika veikta ERAF reforma, izveidojās pašreizējā ES reģionālā politika. Pēc Māstrihtas līguma parakstīšanas tika izveidots ES Kohēzijas fonds, no kura tika sniegts atbalsts transporta un vides nozarēm tajās dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts ir zemāks par 90% no ES vidējā līmeņa;
• 1993.-1999. gadu laikā Māstrihtas procesa ietekmē izveidojās tas finanšu palīdzības instrumentu kopums, kurš tika izmantots 2000.-2006. gadu plānošanas perioda laikā. Kopš šī laika perioda pastāvēja un darbojās četri struktūrfondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments un Kohēzijas fonds;
• 2000.-2006. gadu periodā, sekojot Agenda 2000 noteiktajam, struktūrfondu mērķu skaits tika samazināts no septiņiem līdz trijiem. Šis vairāk ir uzskatāms par praktiska rakstura pārkārtojumu, lai nodrošinātu veiksmīgu ES strukturālās palīdzības administrēšanu.
• Pēc 2007. gada, līdz ar jaunās ES budžeta Finanšu perspektīvas pieņemšanu, sākās jauns posms ES Kohēzijas politikas attīstībā. Pirmā un nozīmīgākā pārmaiņa bija tā, ka tika samazināts ES struktūrfondu skaits no iepriekš pastāvošajiem četriem līdz diviem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds). Darbību pārtrauca Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments.

Nozīmīgākie informācijas avoti

No dažādiem avotiem ir pieejams ļoti daudz informācijas par ES Kohēzijas politikas ieviešanas gaitu un tās īstenošanas rezultātiem. Tomēr noteikti ir jāpiemin sekojoši vissvarīgākie Eiropas Komisijas oficiālie izdevumi:

1. Seši periodiskie ziņojumi par sociālo un ekonomisko kohēziju (līdz 1999. gadam);
2. Pirmais Kohēzijas ziņojums 1996. gadā;
3. Otrais Kohēzijas ziņojums 2001. gada janvārī;
4. Trešais Kohēzijas ziņojums 2004. gada februārī;
5. Ceturtais Kohēzijas ziņojums 2007. gada maijā;
6. Piektais Kohēzijas ziņojums 2008. gada jūnijā.

Kopīgā šo ziņojumu iezīme ir tā, ka tie ir sagatavoti kā informācijas apkopojums par pagājušo laika periodu, vai arī tie ir izstrādāti kā nākamo aktivitāšu plānošanas instruments, bet abos gadījumos, tie ir saistāmi ar būtiskiem pavērsieniem turpmākajā Kohēzijas politikas attīstībā.

Atbilstoši Kohēzijas politikas uzdevumu formulējumiem, Kohēzijas politikas īstenošanai piešķirto ES budžeta līdzekļu izmantošanas galvenais mērķis ir atpalikušo teritoriju ekonomiskā attīstība.

Skatīt arī

• Eiropas Savienības Kohēzijas fonds

Ārējās saites

• www.esfondi.lv Arhivēts 2010. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē.
• Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts