Kjoko Hamaguči

cīkstone

Kjoko Hamaguči (japāņu: 浜口 京子; dzimusi 1978. gada 11. janvārī) ir japāņu brīvā stila cīkstone, pieckārtēja pasaules čempione, divu olimpisko bronzas medaļu ieguvēja.[1]

Kjoko Hamaguči
浜口 京子
Personas dati
Dzimusi 1978. gada 11. janvārī
Valsts karogs: Japāna Tokio, Japāna
Augums 170 cm
Svars 72 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Japāna Japāna
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 2 (2004, 2008)
Medaļas 2 (2 bronzas)
 
Medaļas
Olimpiskās spēles
Bronza Atēnas 2004 līdz 72 kg
Bronza Londona 2008 līdz 72 kg
Pasaules čempionāti
Zelts Klermonferāna 1997 līdz 75 kg
Zelts Poznaņa 1998 līdz 75 kg
Zelts Būdena līdz 75 kg
Bronza Sofija 2000 līdz 75 kg
Zelts Halkida 2002 līdz 72 kg
Zelts Ņujorka 2003 līdz 72 kg
Sudrabs Budapešta 2005 līdz 72 kg
Sudrabs Guandžou 2006 līdz 72 kg
Bronza Tokija 2008 līdz 72 kg
Bronza Maskava 2010 līdz 72 kg
Āzijas spēles
Zelts Pusana 2002 līdz 72 kg
Sudrabs Doha 2006 līdz 72 kg
Bronza Guandžou 2010 līdz 72 kg

Biogrāfija labot šo sadaļu

Kjoko Hamaguči ir profesionālā cīkstoņa Heigo Hamaguči meita. Viņa uzauga Tokijā un vispirms nodarbojās ar peldēšanu. Četrpadsmit gadu vecumā viņa pārgāja uz brīvo cīņu. Viņas pirmais treneris bija viņas tēvs. Vēlākie treneri bija Rjo Kanehama un nacionālajā komandā Kadzuhito Sakae.[1]

Kjoko Hamaguči starptautiskā karjera sākās 1995. gadā, 17 gadu vecumā, piedaloties Pasaules čempionātā Maskavā svara kategorijā līdz 70 kg. Šajās sacensībās viņa palika 13. vietā. Gadu vēlāk viņa pirmoreiz ieguva Japānas čempiones titulu un nedaudz vēlāk kļuva arī par Āzijas čempioni svara kategorijā līdz 70 kg. 1996. gada Pasaules čempionātā Sofijā viņa savu rezultātu, salīdzinot ar iepriekšējo, uzlaboja, iegūstot 7. vietu.

1997.gadā viņa guva pirmo lielo panākumu starptautiskā arēnā. Klermonferānā viņa kļuva par pasaules čempioni svara kategorijā līdz 75 kg, finālā uzvarot Kristi Marano no Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņa atkārtoja šo panākumu arī 1997. un 1998. gada pasaules čempionātos.

2000. un 2001. gadi Kjoko Hamaguči nebija tik veiksmīgi. Viņa ierindojās trešajā vietā 2000.gada Pasaules čempionātā Sofijā aiz kanādietes Kristīnes Nordhagenas un polietes Editas Vitkovskas, bet 2001. gadā pat palika bez medaļas, jo pasaules čempionātā Sofijā bija ceturtajā vietā. Viņa zaudēja arī vācietei Nīnai Englihai.

2002. gadā viņa atgriezās uz panākumu ceļa. Vispirms viņa kļuva par Āzijas spēļu uzvarētāju Pusanā, aiz sevis atstājot Kanu Mindžonu no Dienvidkorejas un Janu Panovu no Kirgizstānas. Pēc tam viņa Grieķijas pilsētā Halkidā ceturto reizi kļuva par pasaules čempioni. 2003. gada pasaules čempionātā Ņujorkā viņa ieguva savu piekto pasaules titulu. Viņa uzvarēja Svetlanu Sajenko no Ukrainas, Kaliramanu Soniku no Indijas, Editu Vitkovsku, Stanku Zlatevu no Bulgārijas un Tokaru Montgomeriju no Amerikas Savienotajām Valstīm.

2004. gadā Kjoko Hamaguči Tokijā kļuva par Āzijas čempioni. 2004. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās, startējot svara kategorijā līdz 72 kg, viņa pirmajās divās cīņas uzvarēja Tokara Montgomeriju un Stanku Zlatevu, bet trešajā cīņā zaudēja ķīnietei Vanai Sjui. Tomēr pēc tam uzvara pār Svetlanu Sajenko viņai nodrošināja bronzas medaļu.[2]

Pasaules čempionātos 2005. gadā Budapeštā un 2006. gada Guandžou, viņa ieguva sudraba medaļas. Budapeštā viņa izšķirošajā cīņā zaudēja Irisai Smitai no Amerikas Savienotajām Valstīm, bet 2006. gadā — Bulgārijas cīkstonei Stankai Zlatevai, kas ar šo uzvaru kļuva par viņas pēcteci nākamajos gados pasaules čempiona tronī.

2006., 2007. un 2008. gadā Kjoko Hamaguči atkal uzvarēja Āzijas čempionātos un bija otrā aiz Vanas Sju 2006. gada Āzijas spēlēs Dohā. 2007. gada pasaules čempionātu Baku pēc zaudējumiem pret Stanku Zlatevu un Olgu Šanibekovu no Kazahstānas pabeidza 9.vietā. 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs viņa ieguva uzvaras pār Krievijas cīkstoni Jeļenu Perepjolkinu un Rosangelu Konseikao no Brazīlijas, pēc tam zaudēja Vanai Dzjao, līdz ar to viņas sapnis par olimpisko zelta medaļu atkal bija pārtrūcis. Viņai izdevās ar uzvaru pār Ali Bernardu no Amerikas Savienotajām Valstīm atkal iegūt olimpisko bronzas medaļu.[3]

Pēc gadu ilga pārtraukuma Kjoko Hamaguči piedalījās 2010. gada pasaules čempionātā Maskavā. Vispirms viņa guva divas ievērību cienīgas uzvaras pār Katerīnu Burmistrovu no Ukrainas un Otčirbatinu Burmu no Mongolijas, tad zaudēja Ohenevai Akufo. Bet pēc uzvaras pār Maideru Undu viņa atkal ieguva bronzas medaļu. 2011.gada pasaules čempionātā Stambulā viņa vēlreiz zaudēja pret Ohenevai Akufo, nesasniedza finālu un ieradās tikai 11. vietā. 2011. gadā Kjoko Hamaguči ieguva savu 16. Japānas čempiones titulu.

2012. gada martā viņa Astanā viņa kvalificējās savām trešajām Olimpiskajām spēlēm Londonā 2012. gadā. Londonā viņa pēc punktiem zaudēja pirmo cīņu pret Guzelu Manjurovu no Kazahstānas, izstājās un ierindojās tikai 11. vietā.[4]

Ar pieciem pasaules čempiones tituliem, četrām citām pasaules čempionāta medaļām, divām olimpiskajām bronzas medaļām, uzvaru Āzijas spēlēs un četriem Āzijas čempiones tituliem, viņa neapšaubāmi ir viena no pasaules veiksmīgākajām cīkstonēm kopš sieviešu cīņas ieviešanas 1980. gadu beigās.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu