Kirils Zaics
Kirils Zaics arī Kārlis Zaķis (krievu: Кирилл Иванович Зайц; dzimis 1869. gada 15. jūlijā, miris 1948. gada 28. oktobrī) bija Latvijas Pareizticīgās baznīcas garīdznieks un publicists, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles pārvaldnieks, Pleskavas garīgās misijas vadītājs Otrā pasaules kara laikā.
| ||||||||||
Dzimis pareizticīgo latviešu zemnieku ģimenē. 1891. gadā beidza Rīgas Pareizticīgo garīgais semināru. Kalpoja vairākās pareizticīgo draudzēs Latgalē, no 1899. līdz 1911. gadam — mācītājs Eržepolē (faktiski Viļakas pilsētas daļa). Kā delegāts piedalījās 1917. — 1918. gada Krievijas Pareizticīgās baznīcas koncilā Maskavā. No 1918. līdz 1922. gadam — mācītājs Polijā. Vēlāk atgriezās dzimtenē, kļuva par Kristus Piedzimšanas katedrāles pārvaldnieku un žurnāla "Ticība un Dzīve" redaktoru. 1933. gadā apvainots baznīcas kases piesavināšanā, notiesāts uz 8 mēnešiem cietumā, tomēr iesniedzis apelāciju. Pēc Latvijas Pareizticīgās baznīcas pāriešanas Konstantinopoles patriarhāta pakļautībā, darbību baznīcā pārtrauca. Pēc tam, kad 1940. gadā Latviju okupēja PSRS, atkal kalpoja katedrālē. Sākoties Vācijas okupācijai, metropolīta Sergija aicināts, kļuva par Pleskavas garīgās misija vadītāju. Pleskavas misija no 1941. līdz 1944. gadam atjaunoja pareizticīgās baznīcas darbību Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.
1944. gada augustā Kirilu Zaicu arestēja NKVD. Izsūtīts uz Kazahstānu, kur miris.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Latvijas krievi (latviski)
- Kirils Zaics Baltic Orthodoxy (angliski)
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |