Kereki (pašnosaukums: аӈӄалҕакку — ‘piejūras ļaudis’ vai каракыкку no čukču: кэрэкит) ir Krievijas Federācijas Tālo Austrumu un Galējo Ziemeļu tauta. Etnoss faktiski izzudis, 2010. gada tautskaitē par kerekiem sevi atzina 4 cilvēki. Tradicionālā nodarbošanās ir jūras dzīvnieku un kažokzvēru medības, zveja, briežkopība.[1]

Kereki
Visi iedzīvotāji
4 (2010)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Krievija Krievija, Čukotkas autonomais apvidus
Valodas
čukču valoda, krievu valoda
kereku valoda
Reliģijas
šamanisms, pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
čukči, korjaki

17. gadsimtā kereku apdzīvotības areāls pletās no Anadiras limāna ziemeļos līdz Opukas upei Beringa jūras rietumu piekrastē. Pēc arheoloģiskajiem datiem kereku apdzīvotās vietas pletušās līdz Oļutoras pussalai Kamčatkā. 18. gadsimtā čukču un korjaku karu laikā kereki cieta no abu pušu uzbrukumiem. 1897. gada tautskaitē reģistrēti vairs tikai 102 kereki. Vēlāk intensīvi asimilētu čukču etnosā. Statistikā parasti tika pieskaitīti korjakiem; kā atsevišķa tauta oficiāli atzīta tikai 2000. gadā.

Mūsdienās pēdējie zināmie kereki dzīvoja Anadiras rajona dienvidos Beringovskas, Meinipiļginas un Hatirkas ciemos.

Agrāk kereki runāja Čukotkas-Kamčatkas valodu saimei piederošajā kereku valodā. Sadzīvē lielākoties pārgājuši uz čukču vai krievu valodu. 1991. gadā kereku valodā runāja 3 cilvēki.

Ārējās saites

labot šo sadaļu