Beringovska (krievu: Беринговский, čukču: Гачгатагын — ‘putnu baru beigas’)[1] ir pilsētciemats Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidū Anadiras rajonā. Izvietojies rajona dienvidaustrumos 10 km no Beringa jūras Ugoļnajas līča piekrastes un 200 km no rajona un autonomā apvidus centra Anadiras.

Beringovska
pilsētciemats
Беринговский, Гачгатагын
Beringovska
Beringovska (Čukotkas autonomais apvidus)
Beringovska
Beringovska
Beringovska (Krievija)
Beringovska
Beringovska
Koordinātas: 63°03′47″N 179°21′20″E / 63.06306°N 179.35556°E / 63.06306; 179.35556Koordinātas: 63°03′47″N 179°21′20″E / 63.06306°N 179.35556°E / 63.06306; 179.35556
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Tālo Austrumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Karogs: Čukotkas autonomais apvidus Čukotkas autonomais apvidus
Rajons Anadiras rajons
Dibināta 1946
Pilsētciemats 1957
Platība
 • Kopējā 6 km2
Augstums 11 m
Iedzīvotāji (2021)
 • kopā 801
 • blīvums 133,5/km²
Laika josla UTC+12 (UTC+12)
Mājaslapa беринговский.рф

1886. gadā līča piekrastē tika atklātas bagātīgas akmeņogļu iegulas. Vēlākos gados to kā kurināmo izmantoja līcī ienākošie kuģi un līci nodēvēja par Ogļu līci (Угольная бухта). 1941. gada martā tika nodibināta pirmā rūpnieciskās ieguves šahta Buhtugoļ, bet tā paša gada augustā no Vladivostokas ieradās pirmie 176 celtnieki un kalnrači, kas sākotnēji mitinājās piekrastē zemnīcās. 1946. gadā nodibināts Ugoļnijas ciemats.

1957. gadā Čukču nacionālā apvidus sastāvā tika izveidots Beringovskas rajons, par tā centru kļuva Ugoļnija, kam piešķīra pilsētciemata statusu un pārdēvēja par Beringovsku. 1975. gadā rajona centru pārnesa uz Nagornijas pilsētciematu 5 km uz rietumiem no Beringovskas. 2000. gadā Nagornija tika pievienota Beringovskai, pēc tam Beringovska tika pamesta, visi iedzīvotāji pārcelti uz Nagorniju. 2008. gadā Beringovskas rajons likvidēts, to pievienojot Anadiras rajonam.

1989. gadā Beringovskā bija 3004 iedzīvotāji, bet Nagornijā — 4149. Pēc akmeņogļu ieguves samazināšanās iedzīvotāju skaits strauji samazinājās un pēc pēdējās šahtas slēgšanas 2015. gadā tas samazinājies līdz 800 cilvēkiem.

Infrastruktūra

labot šo sadaļu

Ciematā ir slimnīca, vidusskola, bērnudārzs, divas bibliotēkas, pasts, viesnīca, aptieka. Dienvidos no ciemata līča krastā lidosta.[2]

Ārējās saites

labot šo sadaļu