Kaunatas pagasts
Kaunatas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, Rāznas ezera austrumu krastā. Robežojas ziemeļos ar Stoļerovas pagastu, austrumos ar Ludzas novada Pildas, Rundēnu pagastiem, dienvidos ar Krāslavas novada Ezernieku un Andzeļu pagastiem, rietumos ar sava novada Mākoņkalna un Čornajas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Kaunatā.
| Kaunatas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Rēzeknes novads | |||
| Centrs: | Kaunata | |||
| Kopējā platība:[1] | 169,7 km2 | |||
| • Sauszeme: | 144,8 km2 | |||
| • Ūdens: | 24,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 931 | |||
| Blīvums (2023): | 6,4 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Kaunatas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Pagasta teritorijā ir sešas upes[4]:
Rēzekne, Kara upe, Pārtova, Poganka, Šļakotu upe un Orehovka.
Ezeri labot šo sadaļu
Pagastā ir divdesmit divi ezeri[5]:
Rāznas ezers, Kaunatas ezers, Idzipoles ezers, Pārtovas ezers, Marguču ezers, Vaišļu ezers, Dubuļu ezers, Joniku ezers, Akminīšu ezers, Silvestrinas ezers, Zabeļjes ezers, Antropovas ezers u.c.
Dabas pieminekļi labot šo sadaļu
Pagasta teritorijā (starp Juguļu un Mukonu ciemiem) atrodas viens no Latgales lielākajiem akmeņiem - Kozuļovka[6] (arī Juguļu akmens)[7]
Vēsture labot šo sadaļu
1935. gadā Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagasta platība bija 244,2 km² un tajā dzīvoja 10 028 iedzīvotāji.[8] 1945. gadā pagastā izveidoja Antropovas, Dubuļu, Foļvarkovas, Goveikas, Kaunatas, Marguču, Matuļu un Višu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rēzeknes rajona Kaunatas ciemam 1954. gadā pievienoja Višu ciema kolhoza «Ļeņina ceļš» teritoriju, 1956. gadā — likvidētos Marguču un Dubuļu ciemus, 1965. gadā kolhoza «30 ļet oktjabrja» teritoriju pievienoja Stoļerovas ciemam, 1981. gadā pievienoja daļu Rundēnu ciema teritorijas.[9] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kaunatas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
Pieminekļi labot šo sadaļu
Pagasta teritorijā ir pieci valsts un 5 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi[10].
Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: labot šo sadaļu
- Veresovkas senkapi
- Vecslobodas pilskalns un senkapi (Kara kapi)
- Antropovas senkapi
- Dzirkaļu (Gorku) pilskalns
- Batņu senkapi (Kapu kalns, Kara kapi)
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas (pēc iedzīvotāju skaita) pagastā: Kaunata (pagasta centrs), Dubuļi, Jaunsloboda, Astici.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Meikuls Apeļs (1901_1942), skolotājs, rakstnieks, literatūrvēsturnieks[11]
- Emīlija Gudriniece (1920_2004), zinātniece, ķīmiķe[12]
- Jānis Igoveņs (1941), koktēlnieks, gleznotājs[13]
- Vilis Dzērvinieks (1959_2002), dzejnieks[14]
Šī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 8. decembrī.
- ↑ «Kaunatas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Kaunatas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu fatubāze. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Kozuļovka». dabasretumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. septembrī. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.
- ↑ «Juguļu akmens». daba.gov.lv. Skatīts: 2020.gada 12.decembrī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Kaunatas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.
- ↑ «Meikuls Apeļs». literatura,lv. Skatīts: 2021.gada 28.janvārī.
- ↑ «Emīlija Gudriniece». timenote.info. Skatīts: 2021.gada 27.janvārī.
- ↑ «Skatāma Jāņa Igoveņa gleznu izstāde». luznavasmuiza.lv. 2020.gada 22.februāris. Skatīts: 2021.gada 7.aprīlī.
- ↑ «Vilis Dzērvinieks». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 2.martā.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |