Emīlija Gudriniece (dzimusi 1920. gada 3. augustā, mirusi 2004. gada 4. oktobrī)[1] bija latviešu ķīmiķe. Dr.h. ķīm. (1960). No 1978. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, no 1996. gada — valsts emeritētā zinātniece.[2]
|
Zinātniskā darbība
|
---|
Zinātne
|
Ķīmija
|
---|
|
1948. gadā absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. Pēc tam docējusi Latvijas Valsts universitātē līdz 1958. gadam, no 1956. līdz 1958. gadam bijusi Ķīmijas fakultātes dekāne.[2]
1958. gadā sākusi pasniegt Rīgas Politehniskajā institūtā, divus gadus bijusi institūta zinātniskā prorektore (1959—1961). No 1963. līdz 1989. gadam vadījusi Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedru,[2] bija arī tās izveidotāja.[3]
Gudriniece izstrādāja jaunu 1,3-diketonu sulfurēšanas un nitrēšanas metodi. Vairāk nekā 800 zinātnisko un populārzinātnisko rakstu autore.[2]
- 1957: Latvijas PSR Valsts prēmija
- 1965: ordenis "Goda zīme"
- 1968: Sarkanā Karoga ordenis
- 1970: Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbiniece
- 1972: Gustava Vanaga balva
- 2001: Paula Valdena medaļa
- 2003: "Grindeks" un Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par mūža ieguldījumu jauno ķīmiķu sagatavošanā un heterociklisko savienojumu ķīmijā[3]