Emīlija Gudriniece (dzimusi 1920. gada 3. augustā, mirusi 2004. gada 4. oktobrī)[1] bija latviešu ķīmiķe. Dr.h. ķīm. (1960). No 1978. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, no 1996. gada — valsts emeritētā zinātniece.[2]

Emīlija Gudriniece
Emīlija Gudriniece
Personīgā informācija
Dzimusi 1920. gada 3. augustā
Valsts karogs: Latvija Kaunatas pagasts, Latvija
Mirusi 2004. gada 4. oktobrī (84 gadi)
Zinātniskā darbība
Zinātne Ķīmija

1948. gadā absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. Pēc tam docējusi Latvijas Valsts universitātē līdz 1958. gadam, no 1956. līdz 1958. gadam bijusi Ķīmijas fakultātes dekāne.[2]

1958. gadā sākusi pasniegt Rīgas Politehniskajā institūtā, divus gadus bijusi institūta zinātniskā prorektore (1959—1961). No 1963. līdz 1989. gadam vadījusi Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedru,[2] bija arī tās izveidotāja.[3]

Gudriniece izstrādāja jaunu 1,3-diketonu sulfurēšanas un nitrēšanas metodi. Vairāk nekā 800 zinātnisko un populārzinātnisko rakstu autore.[2]

Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu

  • 1957: Latvijas PSR Valsts prēmija
  • 1965: ordenis "Goda zīme"
  • 1968: Sarkanā Karoga ordenis
  • 1970: Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbiniece
  • 1972: Gustava Vanaga balva
  • 2001: Paula Valdena medaļa
  • 2003: "Grindeks" un Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par mūža ieguldījumu jauno ķīmiķu sagatavošanā un heterociklisko savienojumu ķīmijā[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Profesore Emīlija Gudriniece». LZA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 25. februārī. Skatīts: 2015. gada 4. decembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 677. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  3. 3,0 3,1 «Profesorei Emīlijai Gudriniecei - balva par mūža ieguldījumu». rtu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 04.03.2016. Skatīts: 2015. gada 5. decembrī.