Karakola
Karakola (kirgīzu: Каракол) ir apgabala pakļautības pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabala administratīvais centrs.[2] Izvietojusies apgabala austrumdaļā Karakolas upes krastos 12 km no Isikula krasta un 400 km no valsts galvaspilsētas Biškekas. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kirgīzi (69,3%) krievi (17,0%), uiguri (3,9%), uzbeki (3,4%) u.c. Ievērojams tūrisma, aktīvās atpūtas un rūpniecības centrs.
| Karakola | |||
|---|---|---|---|
| apgabala pilsēta | |||
| Каракол | |||
 Pareizticīgo baznīca Karakolā | |||
| |||
  Karakola | |||
| Koordinātas: 42°30′N 78°23′E / 42.500°N 78.383°EKoordinātas: 42°30′N 78°23′E / 42.500°N 78.383°E | |||
| Valsts |
 Kirgizstāna | ||
| Apgabals | Isikula apgabals | ||
| Dibināta | 1869. gadā | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 48,05 km2 | ||
| Augstums | 1 760 m | ||
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
| • kopā | 85 588 | ||
| Laika josla | GMT (UTC+6) | ||
| Pasta indekss | 722200 | ||
| Tālruņu kods | +996 3922 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Karakola Vikikrātuvē | |||
VēstureLabot
Pilsētu 1869. gadā kā militāro un administratīvo centru pie karavānu ceļa no Čujas ielejas uz Kašgāriju dibināja krievu un ukraiņu ieceļotāji baltvācu virsnieka Aleksandra fon Kaulbarsa vadībā. 1889. gadā pēc Krievijas imperatora rīkojuma pilsētu pārdēvēja par Prževaļsku (krievu: Пржевальск) par godu Vidusāzijas pētniekam, dabaszinātniekam Nikolajam Prževaļskim, kas šeit miris un apglabāts sava 5. ceļojuma laikā. 1922. gadā pilsētai tika atjaunots Karakolas vārds, bet 1939. gadā, sakarā ar Prževaļska simtgadi, atkal pārdēvēta par Prževaļsku. 1992. gadā, Kirgizstānai iegūstot neatkarību, pilsētai atkal atjaunots Karakolas vārds.
AtsaucesLabot
- ↑ http://www.stat.kg/ru/statistics/download/operational/825/.
- ↑ «Prževaļska». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 586. lpp.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karakola.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)