Karaļa Vilhelma kanāls
Karaļa Vilhelma kanāls (lietuviešu: Karaliaus Vilhelmo kanalas), agrāk arī Klaipēdas kanāls (lietuviešu: Klaipėdos kanalas),[2] ir 27 km garš kuģojams saldūdens kanāls, kas uzbūvēts laikā no 1863. līdz 1873. gadam.[1] Tas, apejot Kuršu jomu, savieno Nemunas pieteku Miniju ar Malkas līci Klaipēdas ostā. Kanāla platums ir 28—30 m, vidējais dziļums — 1,7 m. Mūsdienās kanālu kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā. Ūdensceļam piešķirts hidroģeoloģiskā rezervāta statuss, savukārt Lankupu slūžas tā sākumā ir Lietuvas tehnikas piemineklis.
| Karaļa Vilhelma kanāls | |
|---|---|
 | |
| Būvniecības sākums | 1863 |
| Pabeigšanas datums | 1865 |
| Pagarinājuma datums | 1873[1] |
| Slēgšanas datums | 1945 |
| Sākuma punkts | Lankupi (Minija) |
| Beigu punkts | Klaipēda (Malkas līcis) |
| Garums | 27 km |
| Statuss | Atvērts |
  sākums beigas | |
Vēsture
labot šo sadaļuPlostošanai jau izsenis ir bijusi nozīmīga loma tirdzniecībai pa Nemunas ūdensceļu. Tās augštecē iegūtos baļķus pludināja lejup pa straumi, kur tos daļēji pārstrādāja. Apstrādātos kokmateriālus pludināja tālāk uz Mēmeles un Karaļauču ostu, no kurienes tos eksportēja tālāk pār Baltijas jūru.
Tā kā starp Nemunas deltu un Prūsijas galvaspilsētu Karaļaučiem dabīgs ūdensceļš nepastāvēja, starp tām 17. gadsimtā ierīkoja Frīdrihsgrābena kanālu sistēmu. Turpretim savienojumu ar Klaipēdu nodrošināja Kuršu joma, tomēr šis maršruts bija izaicinošs pat kuģiem.[3] Tiem nācās ceļot ap Ventes ragu, morēnas pussalu, kas iestiepjas 5,5 km dziļi jomā un turpinās zem ūdens kā akmeņaina sēre.
Pūšot dienvidu vai dienvidrietumu vējiem, pastāvēja risks tikt iepūstam sērē un uzsēsties uz sēkļa vai avarēt, savukārt, pūšot ziemeļu vai ziemeļrietumu vējiem, kļuva iespējams nonākt jomā Ventes raga aizvējā, taču, aizpeldot garām bākai, plostnieki nonāca atklātā ūdenī, kur viļņus uzbangoja pār jomu 20–30 km garumā ieskrējies vējš.
Tirgotājiem bija jāuzņemas augsts risks, jo koka plostus nebija iespējams apdrošināt. Tā, piemēram, 1862. gada oktobra vētrās vien avarēja plosti vairāk kā 70 000 dālderu vērtībā.[1] Lai mazinātu zaudējumus Prūsijas saimniecībai, pirmoreiz kanāla būvniecības iecere radās 18. gadsimta vidū. Tā kā daudzi rūpnieki izvēlējās savas kokzāģētavas būvēt Nemunas deltā, tad tobrīd projektu vēl uzskatīja par pārāk dārgu un nerentablu.
Tikai 19. gadsimta vidū pieprasījums pēc apstrādātiem kokmateriāliem bija pieaudzis tādā apmērā, lai attaisnotu kanāla būvniecības izmaksas.[4] Sākotnējais 1858. gada plāns paredzēja kanāla būvniecību no Lankupiem, 17 km augšpus Minijas ietekai Atmatā, pa Drevernas upi līdz Drevernas ciemam, tomēr 1860. gadā plānu paplašināja, lai nodrošinātu tiešu savienojumu līdz Klaipēdas kokmateriālu ostai Malkas līcī pie Smeltes ciema.[5]
Kanāla būvniecība sākās 1863. gadā vācu inženieru Degnera un Mora vadībā. Tā pirmo posmu no Lankupiem līdz Drevernai atklāja satiksmei 1865. gada 16. oktobrī,[4] un 1865. gada 27. novembrī kanālu nosauca Prūsijas karaļa, vēlākā Vācijas ķeizara, Vilhelma I vārdā. Kanāla būvniecība no Drevernas Klaipēdas virzienā turpinājās, izmantojot vietējo zemnieku darbu, līdz 1870. gada beigās piesaistīja Francijas—Prūsijas karā sagūstīto aptuveni 690 franču karagūstekņu darbaspēku, kas izraka kanāla posmu no Smeltes līdz Starišķei. Pavisam būvniecība ilga 10 gadus, līdz 1873. gadam, un tās kopējās izmaksas bija gandrīz 1 miljons dālderu.[1]
Sākotnēji plostus un kuģus pa kanālu transportēja velkot pa abpus kanālam izvietotu tauvas ceļu.[4] 1902. gadā kanālu padziļināja, pielāgojot lielāku tvaikoņu pārvadājumiem.[5] Laikā no 1902. līdz 1904. gadam pār to uzcēla 10 metāla konstrukcijas tiltus. Līdz mūsdienām saglabājušies 2 tilti, kā arī septiņu tiltu balsti.[2]
Laika gaitā kanāls zaudēja ūdensceļa nozīmi. Pēc Lietuvas okupācijas to pārdēvēja par Klaipēdas kanālu. Kopš 1966. gada, kad kanālu sāka izmantot Klaipēdas dienvidu priekšpilsētu ūdensapgādei, kanālu iežogoja un tajā aizliedza peldēties.[2] Pēc neatkarības atjaunošanas kanāla vēsturisko nosaukumu atjaunoja. Tā kā ūdenstilpi aizvien izmanto kā ūdens rezervuāru pilsētai, mūsdienās kanālu no Malkas līča atdala slūžas. Pie kanāla ietekas Malkas līcī ir uzstādīts piemineklis būvniecības gaitā mirušajiem franču karagūstekņiem.
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Kravu pārvadājumi kanālā pirms 1945. gada -
Kanāls -
1887. gada Kuršu jomas karte ar kanālu -
Piemineklis franču karagūstekņiem
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «König-Wilhelm-Kanal» [Karaļa Vilhelma kanāls] (vācu). GenWiki. Skatīts: 2024. gada 21. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Vidmantas Matutis. «VILHELMO KANALAS – ŽMONIŲ VANDENS TRASA». klaipeda.diena.lt (lietuviešu), 2022 m. gegužės 31 d.. Skatīts: 2023 m. liepos 23 d..
- ↑ «Windenburger Eck» [Ventes rags] (vācu). GenWiki. Skatīts: 2024. gada 21. jūlijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. martā. Skatīts: 2024. gada 21. jūlijā.
- ↑ 5,0 5,1 «Informationsbroschüre des J. Gižas Museums Dreverna, Klaipedos rajono turizmo infromacijos centro filialas J. Gižo etnografine sodyba» (lietuviešu).