Klaipēdas osta
Klaipēdas osta (lietuviešu: Klaipėdos jūrų uostas) ir osta Lietuvas pilsētā Klaipēdā. Šī ir viena no dažām neaizsalstošām ostām Ziemeļeiropā. Pēc tonnāžas tā ir otrā lielākā Eiropas Savienības osta Baltijas jūrā.[2] Kalpo arī par kruīza kuģu ostu. Pasažieru prāmju līnijas kursē uz Ķīli, Karlshamnu, Kopenhāgenu un citām Eiropas pilsētām.[3]
Klaipēdas osta | |
---|---|
Atrašanās vieta | |
Valsts | Lietuva |
Atrašanās vieta | Klaipēda |
Koordinātas | 55°41′06″N 21°08′24″E / 55.68500°N 21.14000°EKoordinātas: 55°41′06″N 21°08′24″E / 55.68500°N 21.14000°E |
Informācija | |
Atvērta | 1252[1] |
Pārvaldnieks | Lietuvas valdība |
Ostas teritorija | 99 380 m² |
Statistika | |
Kuģu iebraukšana | 6 552 (2021) |
Ikgadējā kravas tonnāža | 45.62 miljoni (2021) |
Pasažieru satiksme | 1076 (2021) |
Mājaslapa | |
portofklaipeda |
Vēsture
labot šo sadaļuJau 13. gadsimtā Mēmele (senākais Klaipēdas nosaukums) bija iesaistīta jūras tirdzniecībā.[1] Klaipēdas osta vairākus gadsimtus konkurēja ar Gdaņskas un Kēnigsbergas ostu. 20. gadsimta sākumā tā nonāca Lietuvas Republikas Satiksmes ministrijas jurisdikcijā.
Līdz Pirmajam pasaules karam ostas galvenā krava bija kokmateriāli. 20. gadsimtā par ostas precēm kļuva minerāli un celulozes preces. Tika izbūvēta arī zvejniecības un kuģubūves nozares atbalsta infrastruktūra.
Pašreizējais stāvoklis
labot šo sadaļu1991. gadā, pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas, tika izveidota Klaipēdas Valsts jūras ostas pārvalde, kas sāka pārvaldīt ostu un atbalstīt tās integrāciju plašākā Lietuvas transporta sistēmā. Pārvalde ir atbildīga par ostas infrastruktūras uzturēšanu, rekonstrukciju un modernizāciju, savukārt par iekraušanas un izkraušanas operācijām ir atbildīgi atsevišķi neatkarīgi termināļi. Ostas zeme un infrastruktūra pieder valstij, bet notiek privatizācija.
Osta var uzņemt kuģus, kuru garums nepārsniedz 250 metrus ar iegrimi līdz 13,5 metriem. Ostas teritoriju apkalpo divas dzelzceļa stacijas un automaģistrāle, kas savieno Klaipēdu ar Kauņu, Viļņu un tuvāko valstu pilsētām, piemēram, Minsku, Kijivu un Maskavu.
1997. gadā ostā pārkrāvēja 16,13 miljonus tonnu kravu, bet 2010. gadā to apjoms pārsniedza 31 miljonu tonnu. 2010. gadā tika pārvadāti aptuveni 321 000 pasažieru, kuri izmantoja prāmjus, kas kursēja uz Ķīli un Zasnicu (Vācija), Ohusu (Zviedrija), Kopenhāgenu un Fredericiju (Dānija).
2015. gadā ostas pārvalde noslēdza līgumu ar Austrijas uzņēmumu STRABAG, lai padziļinātu kuģošanas kanālu līdz 15 metru dziļumam.
Ostā strādā vairāki lieli objekti un uzņēmumi:
- Kuģu būvētava "Baltija"
- DFDS Seaways
- Kuģniecības uzņēmums "Limarko"
- Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes stacija
- Klaipedas jūras kravu pārvadājumu kompānija
- AS Klaipėdos Smeltė
- Klaipėdos Nafta
- BLRT Grupp
Gada kravu apgrozījums (milijons tonnu)[4] | |||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2000 | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | ||||||||
19.40 | 17.24 | 19.74 | 21.19 | 20.25 | 21.79 | 23.61 | 27.36 | 29.88 | 27.86 | ||||||||
2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | ||||||||
31.28 | 36.59 | 35.24 | 33.42 | 36.41 | 38.51 | 40.14 | 43.17 | 46.58 | 46.22 | ||||||||
2020 | 2021 | 2022 | |||||||||||||||
47.79 | 45.62 | 36.12 |
-
Kruīza kuģu termināļa krastmala
-
Iekraušana
-
Osta
-
Jūras vārti
-
Kruīza kuģis Costa Magica Klaipēdas ostā
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «History». Port of Klaipeda.
- ↑ «Klaipėdos uostas išlaiko tvirtas pozicijas». Lietuvos Respublikos susisiekimo ministerija. 2022. gada 25. janvārī.
- ↑ «Tarptautiniai keltai». klaipedainfo. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. septembrī. Skatīts: 2023. gada 26. aprīlī.
- ↑ «Port statistics». Port of Klaipėda. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 25. jūnijs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klaipēdas osta.
- Oficiālā mājaslapa
- Informācija par Klaipēdas ostu
- Prāmji no Vācijas uz Klaipēdu DFDS Seaways (Germany)