Kamikadze

Kamikadzes (japāņu: 神風, , kamikaze: kami — 'dievība', 'kaze' — 'vējš'), oficiāli Tokubetsu Kōgekitai (japāņu: 特別攻撃隊, — 'Īpašo uzdevumu vienība') bija daļa no Japānas Impērijas gaisa spēku īpašā uzbrukuma vienībām, kas Otrā pasaules kara Klusā okeāna kampaņas noslēguma posmā veica pašnāvnieku uzbrukumus Sabiedroto jūras spēkiem. Otrā pasaules kara laikā gāja bojā aptuveni 3800 kamikadzu pilotu, kas savos uzbrukumos nogalināja vairāk nekā 7000 pretinieka jūras spēku karotāju.

17 gadīgais kaprālis Jukio Araki turam rokā kucēnu kopā ar četriem citiem 72. Shinbu eskadras pilotiem 1945. gada 26. maijā dienu pirms savas nāves uzbrukumā kuģiem netālu no Okinavas

Jēdziena definīcija un etimoloģija

Japāņu vārds kamikaze parasti tiek tulkots kā “dievišķais vējš” (kami — 'dievs', 'gars' vai 'dievība', kaze — 'vējš'). Vārds atsaucas uz taifūniem, kas 1274. un 1281. gadā esot iznīcinājuši mongoļu floti, kas lielhana Hubilaja vadībā iebruka Japānā.

Kamikadzu lidaparāti

Japāņu kamikadzu lidmašīna Yokosuka MXY-7 Ohka ("ķiršu zieds"), speciāli būvēts reaktīvs lidaparāts kamikadzu veicamajiem uzbrukumiem

Kamikadzu lidmašīnas būtībā bija bumbas ar reaktīvajiem dzinējiem, speciāli konstruētas vai pārveidotas no parastajām lidmašīnām. To piloti bija gatavi ietriekt savas sprāgstvielām pildītās lidmašīnas ienaidnieka kuģos. Tās piekabināja parastajam bumbvedējam un vajadzīgajā brīdī kamikadzes vadītā mazā lidmašīna, strauji uzņemot ātrumu, triecās mērķī. Trāpījumu precizitāte bija daudz augstāka nekā parasto uzbrukumu gadījumā, sprādziena spēks bija lielāks; aptuveni 19% no kamikadzu veiktajiem uzbrukumiem bija veiksmīgi.

Kamikadze var ciest zaudējumus, kas padarītu kaujas nespējīgu parasto uzbrucēju, taču joprojām sasniegt savu mērķi. Japānas impērijā uzskatīja, ka mērķis sabojāt vai iznīcināt lielu skaitu sabiedroto kuģu, īpaši kuģus lidmašīnu pārvadātājus, attaisno pilotu un lidmašīnu upurēšanu.

Rašanās

Pēc cīņas zaudēšanas Midveja atolā 1942. gada 4. jūnijā Japāna sāka zaudēt iniciatīvu Klusā okeāna karā. No 1943. līdz 1944. gadam sabiedroto spēki, kurus atbalstīja ASV rūpnieciskā vara, soli pa solim devās uz Japānas salām.

Japāņi jau sen bija zaudējuši izredzes uzvarēt, jo tiem bija novecojuši gaisa kuģi un tie bija zaudējuši daudz pieredzējušu pilotu. Japānas kara spējas un rūpniecības jauda salīdzinājumā ar sabiedrotajiem strauji saruka. Japāna arī zaudēja pilotus ātrāk, nekā varētu apmācīt jaunus pilotus to nomaiņai. Turklāt rezerves daļu un degvielas trūkuma dēļ jebkuras nozīmīgas aviācijas operācijas veikšana Japānā kļuva par problēmu.

Šie faktori, kā arī Japānas nevēlēšanās padoties, sabiedroto spēkiem virzoties uz Japānas salu arhipelāgu, noveda pie kamikadzu taktikas.

Pirmie kamikadzes

Pirmās pilotu-kamikadzu brigādes tika izveidotas 1944. gada oktobrī uz jūras aviācijas vienību bāzes, kurās visi piloti bija gatavi upurēt savu dzīvību savas valsts labā. Pirmais kamikadzes uzbrukums tika veikts 1944. gada 21. oktobrī pret Austrālijas flotes flagmani — smago kreiseri "Austrālija". Apbruņota ar 200 kilogramus smagu bumbu, lidmašīna, kuras pilots tā arī palika nezināms, ietriecās "Austrālijas" virsbūvē, izmētājot atlūzas un degvielu lielā apgabalā, taču kreiserim paveicās un bumba nesprāga. Tika nogalināti vismaz 30 cilvēki, ieskaitot kuģa komandieri. 25. oktobrī “Austrālija” saņēma vēl vienu triecienu, pēc kura kuģis bija jānosūta remontam (kreiseris atgriezās dienestā 1945. gada janvārī, un līdz kara beigām “Austrālija” pārdzīvoja sešus kamikadzu lidmašīnu triecienus).

Pastāv arī viedoklis, ka pirmie kamikadzes bija leitnants Takeši Kosai un nezināms seržants, kuri, piekāruši divas 100 kilogramu bumbas savām lidmašīnām, 1944. gada 13. septembrī izlidoja no Negrosas salas Boholas jūrā (Filipīnas), lai taranētu amerikāņu kuģus. Abi lidotāji neatgriezās, taču amerikāņi tajā dienā neziņoja, ka šajā apgabalā būtu noticis uzbrukums, kurā bojāti viņu kuģi.

Rezultāti

Kamikadzu uzbrukumu maksimālā intensitāte tika sasniegta Okinavas kaujas laikā — uzbrukumos kopumā piedalījās 1455 lidmašīnas.

Pēc kaujas par Okinavu ASV Jūras spēki bija zaudējuši 26 kuģus, 225 kuģi, no kuriem 27 bija lidmašīnu pārvadātāji, tika sabojāti. Neskatoties uz to, amerikāņu veiktie pasākumi, lai pasargātu sevi no kamikadzēm, deva rezultātu — 90% japāņu lidmašīnu tika notriektas gaisā.

Līdz Otrā pasaules kara beigām Japānas jūras aviācija bija apmācījusi 2525 kamikadzu pilotus, bet vēl 1387 pilotus deva armija. Saskaņā ar Japānas paziņojumiem kamikadzu uzbrukumu rezultātā tika nogremdēts 81 kuģis, bet 195 kuģi bija sabojāti. Pēc ASV datiem, zaudējumi sasniedza 34 nogrimušus un 288 bojātus kuģus. Turklāt nozīmīgs bija arī uz amerikāņu jūrniekiem atstātais psiholoģiskais efekts.

Tradīcijas

Pirms izlidošanas notika īpašas ceremonijas, tai skaitā sakē glāzes iztukšošana un hatimaki (balts pārsējs uz pieres) aplikšana. Kamikadzes simbols bija krizantēmas zieds. Saskaņā ar leģendu, jaunie piloti-kamikadzes, dodoties misijā, pārlidoja Kaimona kalnu Japānas dienvidrietumos. Piloti pēdējo reizi apskatīja savu dzimteni un salutējot no tās atvadījās.

Nāves tradīcija sakāves, sagūstīšanas un kauna vietā bija dziļi iesakņojusies Japānas militārajā kultūrā. Viena no galvenajām tradīcijām jau samuraju dzīvē un Bušido kodeksā bija lojalitāte un gods līdz nāvei.

Kamikadzes bija vienīgi brīvprātīgie, kas dažkārt bija pat tikai 15—17 gadus veci.

Japānas pieredzes pielāgošana ārzemēs

Sākumā par kamikadzēm tika dēvēti tikai japāņu piloti, kas veica objektu taranēšanu. Taču samērā drīz šā vārda nozīmi paplašināja, ar to saprotot vairs ne tikai lidotājus, bet jau visus japāņu karavīrus nāviniekus. Vēlāk terminu sāka izmantot vēl plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas gatavi upurēties, neatkarīgi no piederības valstij.

Arī citas valstis ir mēģinājušas savos bruņotajos spēkos ieviest līdzīga veida vienības, balstoties uz vietējām reliģiskām vai ideoloģiskām mācībām.

Ārējās saites

• Kamikaze Images
• Excerpt from Kamikaze Diaries
• An ex-kamikaze pilot creates a new world
• WW2DB: Kamikaze Doctrine
• What motivated the Kamikazes? Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. on WW2History.com