Kalnu veronika
Kalnu veronika (Veronica montana) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir sastopama galvenokārt Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, kā arī savrupas atradnes ir Āzijā un Āfrikā. Latvija ir uz kalnu veronikas izplatības areāla ziemeļu robežas un tādēļ valstī tā ir sastopama ļoti reti — ir zināmi trīs izplatības apvidi Kurzemes ziemeļu un dienvidu daļā, piemēram, Slīteres nacionālajā parkā. Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.
| Kalnu veronika Veronica montana L. | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
| Ģints | Veronikas (Veronica) |
| Suga | Kalnu veronika (Veronica montana) |
 Kalnu veronika Vikikrātuvē | |
Tā parasti ir sastopama lapkoku mežos un gāršās, kur tā veido skrajas grupas.[2]
Morfoloģija
labot šo sadaļuKalnu veronika ir daudzgadīgs, 15—30 cm garš, blīvi apmatots lakstaugs. Stublājs ir pacils, ložņājošs un mezglu vietās sakņojas. Lapas ir kātainas, plati olveida formas, aptuveni 2—4 cm garas un 1—3 cm platas. Lapas mala lielzobaina.
Ziedi ir izvietoti skrajos ķekaros lapu žāklēs, parasti 4—8 uz viena īpatņa. Ziedu vainags ir zils, ar tumšāku dzīslojumu. Pie vainaga apmales pamata ir dzeltens plankums. Auglis ir plata, saplacināta pogaļa. Pogaļas šķautne ir zobaina un klāta ar gariem dziedzermatiņiem. Zied maijā un jūnijā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG II". Botanical Journal of the Linnean Society 141 (4): 399–436. 2003-04. doi:10.1046/j.1095-8339.2003.t01-1-00158.x. ISSN 0024-4074.
- ↑ «kalnu veronika - Veronica montana L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-23.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalnu veronika.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)