Kajaks
- Šis raksts ir par putnu. Par citām jēdziena kajaks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.[1][2][3] Tas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā. Lielākā daļa populācijas, izņemot Islandes, Ziemeļu jūras un Baltijas jūras piekrastes populācijas un dažas Kanādas krasta populācijas, ziemot dodas uz dienvidiem.[4]
| Kajaks Larus canus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Kaiju dzimta (Laridae) |
| Ģints | Kaijas (Larus) |
| Suga | Kajaks (Larus canus) |
 Kajaks Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Kajaks izplatīts Eiropas ziemeļrietumos, Centrāleiropā, areāls plešas tālāk uz austrumiem pāri Sibīrijai līdz Kamčatkai. Eiropas migrējošie putni dodas uz Atlantijas okeāna krastu Francijā un Portugālē, uz Vidusjūras, Melnās jūras un Persijas līča krastiem.[4][5] Āzijas populācijas ziemo Kaspijas jūras dienvidpiekrastēs un Klusā okeāna krastos Āzijā, sasniedzot Vjetnamu, bet Ziemeļamerikas ligzdotāji dodas uz Klusā okeāna krastu Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sasniedzot Lejaskaliforniju Meksikā.[4] Lielākā kajaku populācija mājo Eiropā, sastādot 80—90% no sugas kopējās populācijas. Tas ir apmēram viens miljons pāru.[6] Salīdzinoši Aļaskas populācijas kopējais lielums ir apmēram 10 000 pāru.[2]
Latvijā
labot šo sadaļuKajaks Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs, ligzdo ap 500—600 pāru. Šī suga ir arī ļoti parasta ceļošanas laikā un ziemas sezonā piejūras zonā. Latvijā sastopama nominālpasuga Larus canus canus.[5] Rudens migrācijā, kā arī uz ziemošanu var ieceļot Krievijas pasuga L.c.heinei, tomēr šīs pasugas novērošana nav droši pierādīta.[5]
Izskats
labot šo sadaļuKajaks ir vidēji liels jūrasputns, kas ārēji ir ļoti līdzīgs sudrabkaijai, bet ir par to pamanāmi mazāks. Otra līdzīgā suga ir gredzenknābja kaija, par kuru kajaks ir tikai nedaudz mazāks. Kajaka ķermeņa garums ir 40—46 cm, spārnu plētums nominālpasugai ir 110–125 cm, svars 290—480 g. Lielākā ir Kamčatkas pasuga, kuras svars var sasniegt 586 g.[2][3] Kajaka mugura un spārni ir gaiši pelēki, spārnu gali melni ar baltiem spoguļiem, viss pārējais ķermeņa apspalvojums balts. Visgaišākā no pasugām ir nominālpasuga, bet vistumšākā Krievijas kajaks.[2][3] Kājas un knābis ir zaļganīgi dzelteni, uz knābja lielai daļai īpatņu pašā galā ir vāji saskatāma, tumša josliņa. Galva apaļa.[7] Ziemā uz baltās galvas ir tumšāku spalvu svītrojums. Jauno putnu muguras ir brūngani, melni raibumotas, kājas pelēkas un spārnu spoguļi vāji izteikti.[2][7][8]
Uzvedība un barošanās
labot šo sadaļu
Kajaks ir ļoti enerģisks un aktīvs lidotājs, bet nekad neielido tālu prom no krasta jūrā.[7][9] Samērā bieži tās lielos baros ieklejo iekšzemē, lai barotos lauksaimniecības tīrumos.[9] Kā visas kaijas arī šie putni ir visēdāji. Tas barojas ar zivīm, maziem zīdītājiem, kukaiņiem, maitu un bieži sastopams arī pilsētu izgāztuvēs, īpaši ziemā. Viena no iecienītām barībām ir sliekas, kuru dēļ kajaki mēdz apmeklēt tikko artas aramzemes.[7]
Ligzdošana
labot šo sadaļuKajaki veido monogāmus pārus un parasti apvienojas ligzdošanai kolonijās, kurās var būt 2—320 pāri. Reizēm tie ligzdo pa vienam vai kopīgā kolonijā ar sudrabkaijām.[7] Pāri izveidojas pirms putni ierodas ligzdošanas vietās.[9] Kolonija parasti atrodas ūdenskrātuvju krastā vai purvos. Ligzda ir liela, kuru parasti būvē tikai mātīte. Tā tiek sakrauta no dažādiem materiāliem: jūras zālēm, smalkiem zariņiem, sūnām, mizas un sausas zāles. Tēviņš reizēm pienes būvēšanai kādu materiālu, bet parasti atrodas nelielā attālumā un procesā nepiedalās.[9] Tā tiek būvēta uz zemes, nelielā kokā vai uz ēku jumtiem.[7] Dējumā ir 2—5 gaiši brūnas vai olīvzaļas olas ar raibumiņiem.[7] Perē abi vecāki, kā arī par putnēniem rūpējas abi vecāki.[9] Inkubācijas periods ilgst 24—26 dienas. Pirmās 4 dienas vecāki baro putnēnus tikai ar kukaiņiem un mazām zivtiņām. Kad jaunie putni sasniedz 20 dienu vecumu, tie sāk barību meklēt arī paši, bet vecāki tos turpina barot, līdz jaunie kajaki sasniedz 8 nedēļu vecumu.[9] Jaunie putni apspalvojas 30—35 dienu vecumā. Kajakam ir salīdzinoši garš mūžs, kas var sasniegt 24 gadus.[7]
Sistemātika
labot šo sadaļuKajakam ir 4 pasugas (Ziemeļamerikas kajaks bieži tiek sistematizēts kā atsevišķa suga):[2][3]
- Larus canus brachyrhynchus — sastopama Ziemeļamerikā, ligzdo Aļaskā un Kanādas rietumos;
- Larus canus canus — nominālpasuga, sastopama Eiropā un Āzijas rietumos;
- Larus canus heinei — sastopama Krievijā un Centrālāzijā;
- Larus canus kamtschatschensis — sastopama Kamčatkā un Āzijas ziemeļaustrumos;
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ World Bird List: Noddies, gulls, terns, auks, 2020
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 del Hoyo, J., et al., eds. (1998). Handbook of the Birds of the World 3: 621. Lynx Edicions ISBN 84-87334-20-2.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Olsen, K. M., & Larsson, H. (2004). Gulls of Europe, Asia and North America. Helm ISBN 0-7136-7087-8.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 IUCN: Larus canus
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Ornitofaunistika: Kajaks Larus canus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. martā. Skatīts: 2015. gada 8. martā.
- ↑ Hagemeijer, W. J. M., & Blair, M. J., eds. (1997). The EBCC Atlas of European Breeding Birds. Poyser, London ISBN 0-85661-091-7.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 7,7 «ARKive: Common gull (Larus canus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 8. martā.
- ↑ Snow, D. W. & Perrins, C. M. (1998). The Birds of the Western Palearctic Concise Edition. OUP ISBN 0-19-854099-X.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 ADW: Larus canus
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kajaks.- Latvijas daba: Kajaks
- Kajaks. Common gull. Larus canus
- Putni Gulbenes novadā: Kajaks[novecojusi saite]
- IBC: Mew Gull (Larus canus) Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē.
- Avibase: Mew or Short-billed Gull, Larus canus
- All About Birds: Mew Gull