Karlo Juho Stolbergs

Karlo Juho Stolbergs (Kaarlo Juho Ståhlberg, dzimis 1865. gada 28. janvārī, miris 1952. gada 22. augustā) bija Somijas politiķis, jurists un akadēmiķis. Viens no pirmajiem republikānisma ideju virzītājiem Somijā. Viņš bija pirmais Somijas prezidents. Bijis pārliecināts liberālnacionālists.

Karlo Juhno Stolbergs
Stolbergs 1919. gadā
1. Somijas prezidents
Amatā 1919. gada 26. jūlijs — 1925. gada 2. marts
Priekštecis	amats izveidots
Pēctecis	Lauri Kristians Relanders
Dzimšanas dati	1865. gada 28. janvārī Suomussalmi, Somijas lielhercogiste, Krievijas Impērija (tagad Somija)
Miršanas dati	1952. gada 22. augustā (87 gadu vecumā) Helsinki, Somija
Tautība	soms
Politiskā partija	Nacionāli progresīvā partija
Paraksts

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Biogrāfija

Dzimis 1865. gada 28. janvārī kā otrais bērns mācītāja Johana Gabriela Stolberga un viņa sievas Amandas Gustavas Kastrēnas ģimenē. Viņa ģimene dzīvoja Lahti pilsētā, kur viņš gāja arī gramatikas skolā. Stolberga tēvs nomira, kad viņš bija vēl bērns, atstājot ģimene finansiāli grūtā situācijā. Ģimene pārcēlās uz Oulu, kur viņš uzsāka savas gaitas skolā. Stolbergs tur uzsāka mācības privātajā Oulu somu licejā, ko viņš pabeidza kā labākais skolēns savā klasē. Studējis Helsinku Universitātē, kur 1889. gadā ieguva mākslas bakalaura grādu tieslietās. 1893. gadā ieguva doktora grādu tieslietu zinātnē.

1905. gadā kļuva par senatoru jaunizveidotajā Somijas senātā, kur viņš bija atbildīgs par tirdzniecību un industriju. Stolbergs spēlēja arī nozīmīgu lomu Somijas parlamenta izveidē. 1907. gadā viņš atkāpās no senatora amata pēc tam, kad parlaments noraidīja senāta likumprojektu par alkohola aizliegumu.

Vēlākajos gados viņš atgriezās akadēmiskajā darbā, kur viņš strādāja kā administratīvo tielietu profesors Helsinku Universitātē. Tāpat, viņš turpināja arī politsko dzīvi. 1914. gadā viņu iecēla par Somijas parlamenta spīkeri.

Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, Stolbergs tika izvirzīts par senāta ekonomikas departamenta priekšsēdētāja vietnieku, taču parlamentā neieguva pietiekošu atbalstu. Tā vietā viņu iecēla par konstitucionālās padomes priekšsēdētāju.

Prezidentūra

Stolbergs 1919. gadā savā kabinetā

1919. gadā viņu, kā Nacionāli progresīvās partijas kandidātu, ievēlēja par Somijas pirmo prezidentu, vēlēšanās uzvarot otru kandidātu Karlu Gustavu Mannerheimu.

Prezidentūras laikā Stolbergs atbalstīja sociālās un ekonomiskās reformas. Viņš apžēloja vairākus sarkanos (komunistu) ieslodzītos, neskatoties uz labējo spēku, jo īpaši Somijas pilsoņu kara baltās armijas karavīru un virsnieku, kritiku. Tāpat, viņš parakstija likumprojektus, kas piešķīra arodbiedrībām vienlīdzīgas tiesības ar darba devēju organizācijām, lai nodrošinātu atbalstu nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Atbalstījis arī Leksa Kalio likumu, kas paredzēja turīgo zemes īpašnieku zemes pārdali starp bijušajiem rentniekiem, zemniekiem un bezzemniekiem.

Ārpolitikā Stolbergs bija izteikti atturīgs attiecībās ar Zviedriju, kas bija saistīts ar viņa prezidentūras laikā esošo Ālandu salu krīzi. Tāpat, viņš bija atturīgs arī pret tuvāku sadarbību ar Vāciju. Nesekmīgi centās izviedot ciešākas attiecības ar Poliju, Apvienoto Karalisti un Franciju.

Pēc prezidentūras

Pēc viena prezidentūras termiņa Stolbergs, atteicās kandidēt uz otru prezidentūras termiņu, uzskatot, ka viņa prezidentūras laikā bija jūtams liels sasprindzinājums. Viņam tika piedāvāts Helsinku Universitātes rektora amats no kā viņš atteicās. Tā vietā viņš kļuva par valdības likumprojektu komisijas biedru. No 1930. līdz 1933. gadam bija ievēlēts Somijas parlamentā no Nacionāli progresīvās partijas.

Divas reizes bija vēlreiz nominēts uz Somijas prezidenta amatu — 1931. un 1937. gadā, taču nevienā no tām neieguva pietiekamu atbalstu.

1946. gadā Stolbergs kļuva par tā laika Somijas prezidenta Juho Kusti Pāsikivi padomnieku.

Miris 1952. gada 22. septembrī. Apglabāts Hietaniemi kapsēta.

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: amats izveidots	Somijas prezidents 1919—1925	Pēctecis: Lauri Kristians Relanders