Kārlis fon Bukshēvdens (krievu: Карл Карлович Буксгевден) jeb Karloss fon Bukshēvdens (Carlos Matthias Ludwig Konstantin Otto von Buxhoeveden, 1856-1935) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts. Bolderājas pagasta muižu īpašnieks (Rupertshof, Dreylingshof, Bolderaa, Lofeldshof, Hapakshof, Weißenhof).[1]

Kārlis fon Bukshēvdens
Carlos Matthias Ludwig Konstantin Otto von Buxhoeveden
Krievijas Impērijas sūtnis Dānijā
Amatā
1910 — 1917

Dzimšanas dati 1856. gada 14. martā
Tērbata, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miršanas dati 1935. gada 4. augustā (79 gadu vecumā)
Brisele, Karogs: Beļģija Beļģija
Profesija Jurists
Augstskola Pēterburgas universitāte

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Cēlies no Bukshēvdenu dzimtas. Dzimis 1856. gada 14. (2.) martā Tērbatā Sāmsalas muižnieka Kārļa fon Bukshēvdena un viņa sievas Sofijas, dzimušas Tīzenhauzenas, ģimenē. Mācījās Rīgas un Pēterburgas skolās, 1874. gadā sāka studēt tieslietas Tērbatas Universitātē, turpināja studijas Pēterburgas universitātē (1874-1878), iegūstot Cand. jur. grādu. Pēc tam strādāja Krievijas Impērijas Senāta kancelejā Pēterburgā. 1881. gadā Kazaņā salaulājās ar Ludmilu Osokinu. No strādāja Ārlietu ministrijas Personāla departamentā, bija tā vicedirektors (1892-1897) un direktors (1897-1910), 1902. gadā iecelts par lielkņazienes Aleksandras galma štalmeistaru (шталмейстер) un valsts padomnieku. 1910. gadā iecelts par Krievijas Impērijas vēstnieku Dānijā. Pēc Oktobra revolūcijas dzīvoja Briselē, kur miris 1935. gada 4. augustā.

Viņa meita Sofija fon Bukshēvdena (1883–1956) bija pēdējās Krievijas Impērijas ķeizarienes Aleksandras Fjodorovnas galmadāma.