Atvērt galveno izvēlni

Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)

Imperatore Aleksandra Fjodorovna (krievu: Императрица Александра Фёдоровна, dzimusi Viktorija Aliksa Helēna Luīze Beatrise fon Hesene un bei Reina (vācu: Victoria Alix Helena Louise Beatrice von Hessen und bei Rhein) 1872. gada 6. jūnijā, mirusi 1918. gada 17. jūlijā) bija pēdējā Krievijas impērijas ķeizara[1] Nikolaja II sieva. Kopā ar ģimeni nogalināta 1918. gada 17. jūlijā.

Aleksandra Fjodorovna
Александра Фёдоровна
LaEmperatrizAlejandra--fallofromanoffsh00londrich.jpg
Krievijas imperatore konsorte
1894. gada 26. novembris — 1917. gada 15. marts
Dzimusi 1872. gada 6. jūnijā
Darmštate, Vācijas impērija
(Hesene, Karogs: Vācija Vācija)
Mirusi 1918. gada 17. jūlijā (46 gadu vecumā)
Ipatjeva nams, Jekaterinburga, KPFSR
(Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāta Pētera - Pāvila katedrāle, Sanktpēterburga, Karogs: Krievija Krievija
Dzīvesbiedrs Nikolajs II
Bērni Olga Nikolajevna, Tatjana Nikolajevna, Marija Nikolajevna, Anastasija Nikolajevna, Aleksejs Nikolajevičs
Dinastija Hesenes-Darmštates dinastija
Tēvs Ludvigs IV
Māte Lielbritānijas Alise
Reliģija luterānisms, pēc laulībām pareizticība

Dzimusi Hesenes lielhercoga ģimenē. Lielbritānijas karalienes Viktorijas mazmeita. 1884. gadā pirmoreiz satikās ar Krievijas troņmantinieku, nākamo imperatoru Nikolaju II. Kaut arī ģimenes iesākumā pretojās, pēc tēva Aleksandra III nāves 1894. gada 20. oktobrī novembrī pāris apprecējās. 1896. gada 14. maijā Kremlī notika Nikolaja II un Aleksandras Fjodorovnas kronēšanas ceremonija. Kronēšanas tautas svētku laikā 1896. gada 18. maijā Hodinkas laukā pie Maskavas pūļa spiešanās rezultātā gāja bojā vairāk nekā 1300 cilvēku.

Sākot no 1895. gada, pārim dzima bērni. Četri pirmie bija meitenes, līdz 1904. gadā piedzima ilgi gaidītais troņmantinieks Aleksejs Nikolajevičs. Tomēr caur māti puikam bija iedzimusi hemofīlija. Cenšoties ārstēt Alekseju, galmam tika pietuvināts mūks Grigorijs Rasputins. Nebūdama īpaši tautā ieredzēta arī pirms tam, Aleksandra Fjodorovna vēl vairāk tika pakļauta aizdomīgumam, sākoties karam ar Vāciju.

Pēc Februāra revolūcijas kopā ar ģimeni arestēta un augustā izsūtīta uz Toboļsku, Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada 17. jūlijā nošauta.

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 28 962. sleja.