Kārlis Vilks (dzimis 1900. gada 25. janvārī Lubānas pagasta "Aizpurvos", miris 1993. gada 4. decembrī Strenčos) bija latviešu ārsts un ornitologs. Viņš tiek uzskatīts par vienu no pimajiem latviešu ornitologiem.[1]

Kārlis Vilks
Kārlis Vilks
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 25. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lubānas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1993. gada 4. decembrī (93 gadi)
Valsts karogs: Latvija Strenči, Latvija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne ornitoloģija
Alma mater Latvijas Universitāte

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis Lubānas pagasta "Aizpurvos". Mācījies Lubānā un Rēzeknē, 1924. gadā iestājies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, ko absolvēja 1928. gadā ar ārsta diplomu. Lai arī visu mūžu strādājis par ārstu, tomēr K. Vilka galvenais aicinājums bija ornitoloģija, kam aktīvi pievērsās vismaz no 1925. gada, kad sāka darboties Nikolaja fon Tranzē izveidotajā Latvijas Ornitoloģijas centrālē. Pēc augstskolas beigām strādājis Ancē, Mežamuižā (Meirānu pagastā), Lejasciemā, Nauļānos. Galvenās ornitoloģisko pētījumu tēmas starpkaru periodā: putnu gredzenošana, faunistika, purva putni, plēsīgie putni. 1930. gados pirmo reizi pierādījis lietuvaiņa ligzdošanu Latvijā.

1940. gadā pārcēlies uz Jelgavu, kur strādāja par psihiatru Ģintermuižas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, vienlaikus arī lasījis lekcijas Lauksaimniecības akadēmijā. Pēc kara pārcēlies uz Rīgu, bet 1946. gadā uz Strenčiem, kur strādāja psihoneiroloģiskajā slimnīcā un nodzīvoja līdz mūža beigām. Tā kā liela daļa Latvijas ornitologu īsi pirms kara vai kara gados bija atstājuši Latviju, K. Vilks kopā ar Egonu Tauriņu kļuva par pēckara gadu vadošajiem ornitologiem. Viņš izveidoja Rīgas (vēlāk Latvijas) Ornitoloģisko staciju, aktīvi turpināja putnu gredzenošanu, kā arī pievērsās etoloģijai, veica pētījumus putnu būrīšu parauglaukumos. Ar referātiem uzstājies ornitoloģiskajās konferencēs, arī ārpus Latvijas. 1985. gadā K. Vilku ievēlēja par Latvijas Ornitoloģijas biedrības Goda biedru, bet 1986. gadā par PSRS Ornitoloģijas biedrības Goda biedru. 1986. gadā izdota viņa grāmata “Atmiņas par putniem”.[2]

Miris 93 gadu vecumā Strenčos, apglabāts Strenču kapsētā. K. Vilka meita Ieva Vilks un mazmeita Ilze Vilks arī ir ornitoloģes.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Matrozis R. (2010): Ornitologam Kārlim Vilkam - 110. Putni dabā 2010/3-4. Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
  2. Saruna ar Kārli Vilku. 1. daļa. Putnu skaita pārmaiņas gadsimta garumā Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. LOB.lv