Kārlis Strazdiņš

Kārlis Strazdiņš (1890—1964) bija latviešu strēlnieks, padomju valsts darbinieks, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.

Kārlis Strazdiņš
Latvijas PSR izglītības Tautas komisārs (ministrs)
Amatā 1944 — 1950
Premjerministrs	Vilis Lācis
Priekštecis	Pēteris Valeskalns
Pēctecis	Vilis Samsons
Dzimšanas dati	1890. gada 1. augustā Vilzēnu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Braslavas pagasts, Limbažu novads, Latvija)
Miršanas dati	1964. gada 6. septembrī (74 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS
|- | Zinātniskā darbība Zinātniskais grāds vēstures zinātņu doktors Darba vietas LPSR ZA Vēstures institūts Akadēmiskais amats LPSR ZA īstenais loceklis Alma mater Sarkanās profesūras institūts Apbalvojumi 2 Darba Sarkanā Karoga ordeņi Ordenis "Goda Zīme"

Dzīvesgājums

Piedzima 1890. gadā mūsdienu Braslavas pagastā kalpa ģimenē. 1912. gadā pabeidza Valmieras skolotāju semināru, strādāja par skolotāju pagasta skolā Jaunatē.

Iesaukts Krievijas Impērijas armijā, dienēja latviešu strēlnieku vienībās. 1916. gadā iestājās KSDSP. Laikā no Februāra līdz Oktobra revolūcijai bija karavīru komitejas, pēc tam Valkas apriņķa Strādnieku un kareivju deputātu padomes loceklis. Pēc demobilizācijas 1917. gada decembrī vadīja Skaņkalnes pagasta padomi. Vācu okupācijas laikā K. Strazdiņš tika arestēts un nosūtīts uz Vāciju, no kurienes viņš izbēga un atgriezās Latvijā. 1919. gadā strādāja par Latvijas SPR Izglītības Tautas komisariāta instruktoru Rēzeknē, pēc tam par Daugavpils Revolucionārās komitejas apriņķa un pilsētas tautas izglītības nodaļas pārzini.

No 1920. līdz 1925. gadam strādāja Krievijas SFPR Izglītības Tautas komisariātā un vidējās izglītības iestādēs. No 1925. gada strādāja VK(b)P CK propagandas grupā, kura pārmaiņus darbojās Groznijā, Penzā, Baku. 1928. gadā iecelts par VK(b)P CK vadošo kolhozu darbinieku centrālo kursu vadītāju. 1934. gadā pabeidza Sarkanās profesūras institūtu, strādāja par pasniedzēju un veica zinātniski pētniecisko darbu Gorkijā.

Pēc Latvijas PSR pievienošanas PSR Savienībai K. Strazdiņš kļuva par LPSR izglītības Tautas komisāra vietnieku. Pēc LPSR atbrīvošanas no vācu okupācijas 1944. gadā K. Strazdiņš kļuva par republikas izglītības Tautas komisāru (no 1946. gada — ministrs). 1946. gadā ievēlēts par PSRS Augstākās Padomes deputātu.

1946. gadā K. Strazdiņš ievēlēts par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (ZA) korespondētājlocekli, 1951. gadā — par īsteno locekli. Drīz pēc kara beigām iecelts par LPSR Vēstures un materiālās kultūras institūta direktoru, 1951. gadā — par LPSR ZA Sabiedrisko zinātņu nodaļas akadēmiķi—sekretāru. Bija LPSR ZA žurnāla "Известия" un trīssējumu "Latvijas PSR vēstures" redakcijas kolēģijas loceklis.

Nomira Rīgā 1964. gadā.