Miķelis Veidemanis

Miķelis Veidemanis;
Fraternitas Metropolitana krāsās
Personīgā informācija
Dzimis	1895. gada 7. aprīlī ; Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1945. gada 1. aprīlī (49 gadi); Irlavas pagasts, Ostlande (tagad Latvija)
Vecāki	Kārlis Veidemanis, Karlīne Zvīgule
Dzīvesbiedre	Anna Juraševska
Bērni	Biruta Lidija (1930), Miķelis (1932)
Zinātniskā darbība
Zinātne	tiesu medicīna
Darba vietas	Latvijas Universitāte
Alma mater	Petrogradas Kara medicīnas akadēmija, Latvijas Universitāte
Pasniedzēji	Ferdinands Neireiters

Miķelis Veidemanis (1895—1945) bija latviešu tiesu medicīnas speciālists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1943), dekāns (1943—1944).

Dzīvesgājums

Dzimis 1895. gada 7. aprīlī Rīgā tirgotāja Kārļa Veidemaņa un viņa sievas Karlīnes, dzimušas Zvīgules, ģimenē. Mācījās Tallinas Nikolaja ģimnāzijā (-1915), studēja Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā (1915—1918). Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā dienēja Igaunijas (1918—1919) un Latvijas Bruņotajos spēkos kā kara ārsts, bija Liepājas garnizona lazaretes jaunākais ārsts (1919—1922).

Ģimenes kopbilde Pētera Juraševska 60 gadu jubilejā: no kreisās sēž znots Miķelis Veidemanis ar meitu Birutu, otrā sieva Lilija ar dēlu Andreju, P. Juraševskis, meita Anna Veidemane ar dēlu Juri, stāv meita Nora Gruzniņa, znots Alfrēds Gruzniņš, meita Lidija Juraševska un dēls Jānis Juraševskis. Fotogrāfijas attēls izmantots ilustrētā žurnāla "Atpūta" (Nr.388, 08.04.1932) iekšējā vāka noformējumā.

Pabeidza medicīnas studijas Latvijas Universitātē (1922—1923), bija LU subasistents (1922—1924), jaunākais asistents (1924—1928), asistents (1928—1930), vecākais asistents (1930—1937), docents (1937—1941), ārkārtas profesors (1941—1943), profesors (1943—1944). 1929. gada 13. februārī aizstāvēja Dr. med. grādu par asins grupu izplatību Latvijas populācijā.

Bija Tiesu ekspertīzes institūta konsultants (1925—1944), Rīgas pilsētas tiesu ārsts (1927—1940). Pēc 1937. gada, kad Ferdinands Neireiters atstāja Rīgu, Miķelis Veidemanis pārņēma Tieslietu medicīnas instūta vadību.^[1] Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns (1943—1944).^[2]

Otrā pasaules kara beigās no 1944. gada Kurzemes cietoksnī, miris 1945. gada 1. aprīlī Irlavā.

Darbi

Asinsgrupu nozīme paternitātes noteikšanai Latvijā un viņu konstance (1929)

Atsauces

↑ Īss ieskats Latvijas tiesu medicīnas vēsturē
↑ Arnis Vīksna. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte 1919-1950. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011. — 442-443 lpp.

[1] Īss ieskats Latvijas tiesu medicīnas vēsturē

[2] Arnis Vīksna. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte 1919-1950. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011. — 442-443 lpp.

[1]

[2]