Kārlis Frīdrihs Šulcs

Kārlis Frīdrihs Šulcs jeb Šulcs fon Ašerādens (vācu: Carl Friedrich Frhr. Schoultz von Ascheraden; 1720—1782) bija Aizkraukles muižnieks, vācbaltiešu politiķis, Vidzemes landtāga landrāts (1759), Vidzemes bruņniecības delegāts Krievijas Impērijas ķeizaru galmā (1761—1764). Aizkraukles un Skrīveru zemnieku tiesas (Ascheradensches und Römershofsches Bauerrecht) izveidotājs (1764).

Dzīvesgājums

Dzimis 1720. gada 19. janvārī Zviedrijas armijas kapteiņa Mārtiņa Heinriha Šulca (ap 1687—1736) un viņa sievas Annas Margaretas, dzimušas Štakelbergas (von Stackelberg), ģimenē. Viņa vecvectēvs bija Zviedrijas armijas ģenerālis un Narvas gubernators Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens (1617—1682), kas 1675. gadā bija uzņemts Zviedrijas bruņniecībā ar titulu "Mārtiņš Šulcs no Aizkraukles" (Schoultz von Ascheraden).

1732. gadā sāka mācīties Pēterburgas kadetu korpusā, no 1739. gada dienēja Braunšveigas kirasieru pulkā, 1741. gadā paaugstināts par dragūnu kapteini. Ķeizarienes Elizabetes valdīšanas laikā 1743. gadā atvaļinājās no armijas dienesta un devās ceļojumā uz Berlīni un Bohēmiju, pēc tam 1745. gadā apprecējās ar Kristiānu Helēnu fon Lipharti un saimniekoja mantotajā Aizkraukles muižā. 1747. gadā viņu ievēlēja par Vidzemes bruņniecības kases deputātu, 1759. gadā par landrātu. No 1761. gada viņš bija Vidzemes bruņniecības delegāts Krievijas Impērijas ķeizaru galmā, kur 1763. gadā panāca Rīgas guberņas muižnieku privilēģiju apstiprināšanu, cīnoties pret luterāņu mācītāja Johana Georga Eizena iesniegtajiem projektiem zemnieku stāvokļa uzlabošanai. Tomēr, kad Katrīna II uzdeva ģenerālgubernatoram Georgam Braunam uzlabot zemnieku stāvokli, Vidzemes bruņniecība baronu Šulcu atsauca uz Rīgu, lai viņš novērstu šo reformu.

Lai radītu piemēru reformas veikšanai viņš 1764. gada rudenī pats latviešu valodā izdeva zemnieku tiesas nolikumu savās Aizkraukles un Skrīveru muižās. 1765. gadā viņam Vidzemes landtāga bija jāsniedz paskaidrojumi par savu rīcību, saglabājusies viņa Apgaismības stila sacerētā aizstāvības runa. Kad landtāgs viņa rīcību neatzina, barons Šulcs atkāpās no landrāta amata un nodevās privātajai dzīvei. 1779. gadā viņš kopā ar F. R. Bergu deva atsauksmi par Rīgas vietniecības iekārtas ierosinājumu.

Miris 1782. gada 21. janvārī Aizkraukles muižā.