Zemnieku tiesa
"Zemnieku tiesa" jeb Aizkraukles un Rīmaņu muižas "Zemnieku tiesa" (vācu: Ascheradensches und Römershofsches Bauerrecht) bija muižu tiesības, ko 1794. gadā izdeva barons Frīdrihs Karls Šulcs savās Aizkraukles un Rēmeru (Skrīveru) muižās, lai reformētu tā laika muižas un zemnieku attiecības.[1] Šulcs vēlējās apsteigt un ietekmēt Krievijas Impērijas valdības mēģinājumu panākt landtāgā zemnieku stāvokļa uzlabošanu, piedāvājot mērenākas reformas nekā valdības iecerētās. "Tiesas" reforma paredzēja zemnieku tiesības uz kustamo īpašumu, zemes mantošanu, klaušu un nodevu apjoma noteikšanu vaku grāmatā un ļāva sūdzēt muižnieku cara zemes tiesā.[2] Tāpat tika atviegloti vecuma ierobežojumi kalpošanai muižā.[3] Šulca plāns neizdevās, un viņam pēc konservatīvi noskaņotā landtāga pieprasījuma 1765. gadā nācās atņemt zemniekiem visus izdalītos "Tiesas" eksemplārus. Tomēr šā paša gada vasarā līdzīgus noteikumus pieņēma muižnieki fon Vilkeni Vecbebros un Jaunbebros, un 1765. gada landtāgs apstiprināja muižkungu un dzimtļaužu attiecības formā, kas maz atšķīrās no Šulca redakcijas.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 40. lpp.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 103. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 «Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa - Vēsture». vesture.eu. Skatīts: 2024-03-20.