Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis[1] (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns. Sastopams Eiropā un Āzijā.[2] Izdala divas pasugas.[3]

Palieņu ķauķis
Acrocephalus agricola
(Jerdon, 1845)
Palieņu ķauķis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaKāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae)
ĢintsKāpelētājķauķi (Acrocephalus)
SugaPalieņu ķauķis (Acrocephalus agricola)
Izplatība
  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Palieņu ķauķis Vikikrātuvē

Izplatība labot šo sadaļu

 
Lielākā Eiropas populācija ligzdo Rumānijā

Palieņu ķauķis ir gājputns. Tā plašākais ligzdošanas areāls aptver Vidusāziju, no Kaspijas jūras līdz Mongolijas un Ķīnas rietumiem. Areāla dienvidmala iesniedzas Irānas austrumos un Afganistānas ziemeļos.[4]

Eiropā ligzdojošā populācija ir daudz mazāka, tā koncentrējas gar Melnās jūras ziemeļu un rietumu piekrasti — reģionā, kur robežojas Bulgārija un Rumānija, un Krimā.[4] Lielākā Eiropas populācijas daļa ligzdo Rumānijā. Šīs populācija lielums ir apmēram 350 000 — 650 000 pāru.[5] Izolēta populācija ligzdo Armēnijas un Turcijas robežapgabalā. Tomēr nav izslēgts, ka tā savienojas ar galveno areālu gar Kaspijas jūras rietumu malu.[4]

Ziemo Indijā, Bangladešā un Pakistānā.[2][4] Retumis ieklejo Rietumeiropā.[2]

Latvijā labot šo sadaļu

Palieņu ķauķim Latvijā līdz šim bijuši septiņi novērojumi. No tiem divas pieaugušas mātītes un četri jaunie putni noķerti Papes ezera niedrājā jūlija un augusta mēnešos, liecinot par iespējamu ligzdošanu šajā vietā.[4]

Izskats labot šo sadaļu

 
Palieņu ķaukis ir vidēji liels, spēcīgs ķauķis ar noapaļotu galvu

Palieņu ķaukis ir vidēji liels, spēcīgs ķauķis ar noapaļotu galvu, relatīvi īsu knābi, īsiem spārniem un garu, noapaļotu asti.[6][7] Ķermeņa garums 12—14 cm, spārnu plētums 15—18 cm, svars 7—14 g.[7][8][9]

Apspalvojums vienmērīgs, bez svītrojuma vai raibumojuma, krāsa variē no pelēcīgi olīvbrūnas līdz smilšu brūnai, sarkanbrūnas un oranžbrūnas variācijas ietverot. Mugurpuse tumšāka nekā apakšpuse, pakakle un vēders balti, sāni smilšu dzelteni. Muguras lejas daļa un virsaste rudas. Galvas virsa nedaudz tumšāka nekā mugura kopumā. Gaišās uzacis samērā īsas un platas.[6][7][9] Pavasarī apspalvojums ir košāks un oranžāks, vasaras laikā tas pamazām kļūst blāvāks. Kājas rozīgas vai pelēkbrūnas, acis tumši brūnas. Knābis tumšs ar dzeltenu apakšējās daļas pamatni.[7][9] Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jauno putnu ķermeņa apakšpuse samērā brūna vai ruda.[6][7]

Uzvedība labot šo sadaļu

 
Palieņu ķauķis uzturas atklātās, mitrās vietās
 
Jaunajiem putniem pavēdere ir brūna, nevis balta

Palieņu ķauķis uzturas atklātās, mitrās vietās, purvos, ezeru un upju krastos, pļavās ar garu zāli, augstos un zemos niedrājos, arī vilkvālīšu audzēs, rīsa laukos, šīm vietām tuvumā augošos krūmos.[2][7][9] Migrācijas laikā retumis novērojams mežmalās.[7]

Barība labot šo sadaļu

Palieņu ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem, piemēram, nelielām mušām, viendienītēm, makstenēm un vabolēm. Barojas arī ar zirnekļiem un sliekām.[2][9] Barību meklē uz ūdensaugiem, gan augošiem ūdenī, gan krastā. Uzlasa kukaiņus arī no ūdens virsmas, ar kājām turoties pie niedru kātiem.[6]

Ligzdošana labot šo sadaļu

Ligzdošanas sezona ilgst no maija vidus līdz augusta vidum.[9] Veido monogāmus pārus, kas ligzdo nelielā attālumā viens no otra.[7] Ligzdai raksturīga cilindriska, dziļa kausa forma, cieši savīta no niedrēm, zāles, lapām un niedru ziediem, vijumā ietverot vairāku vertikāli augošo niedru vai zāļu kātus (2—8 kātus[6]). Ārējai kārtai tiek izmantoti slapju augu šķiedras, kas žūstot savelkas un kļūst ciešas. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, niedru ziediem un augu pūkām. Atrodas vertikāli augošos augos gan virs sauszemes, gan ūdens, apmēram 10—200 cm augstumā.[2][7] Ligzdu būvē pāris kopīgi.[9]

Dējumā 3—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 12—13 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido apmēram 13 dienu vecumā.[2][6][7][9]

Sistemātika labot šo sadaļu

Palieņu ķauķim ir 2 pasugas:[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Latvijas Daba: Palsais ķauķis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 26. maijā. Skatīts: 2018. gada 6. augustā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 IUCN: Acrocephalus agricola
  3. 3,0 3,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «Putni LV: Palieņu ķauķis Acrocephalus agricola». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. janvārī. Skatīts: 2018. gada 11. augustā.
  5. Raksti LV: Palieņu ķauķis[novecojusi saite]
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 «Planet of birds: Paddyfield Warbler (Acrocephalus agricola)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2018. gada 14. augustā.
  7. 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 «Paddyfield Warbler Индийская камышевка Қызғылтсары айқабақ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 14. augustā.
  8. Alive: Paddyfield Warbler (Acrocephalus agricola)
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 9,6 9,7 «ARKive: Paddyfield warbler (Acrocephalus agricola)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. janvārī. Skatīts: 2018. gada 14. augustā.

Ārējās saites labot šo sadaļu