Juris Rozītis
Juris Rozītis (dzimis 1951. gada 20. jūlijā Londonā) ir latviešu rakstnieks, teātra režisors un sabiedrisks darbinieks.
| |||||||||||
|
Biogrāfija
labot šo sadaļuJ. Rozītis dzimis Londonā Latvijas sūtniecības sekretāra, literāta Oļģerta Rozīša (1912—1984) ģimenē, kurā aug arī vecākais brālis Agnis. 1952. gadā ģimene izceļojusi uz Austrāliju un apmetusies Melburnā. Juris līdz 1968. gadam mācījies Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolā, piedalījies skolas teātra iestudējumos. No 1969. līdz 1970. gadam studējis Melburnas Universitātē. 1970. gadā pārcēlies uz Adelaidi, 1970-74 studējis drāmu Flindersa Universitātē. No 1970. gada piedalījās Adelaides jauniešu ansambļa izrādēs, darbojies arī Austrālijas Latviešu jaunatnes apvienībā. Kopā ar pirmo sievu Māru Rozīti Adelaidē 1975. gadā izveidoja teātra trupu "Mālu ansamblis", ar to 1976. gadā viesojies Eiropā.
1977. gadā pārcēlies uz Zviedriju, uzsācis latviešu valodas studijas Stokholmas Universitātē pie valodnieces Veltas Rūķes-Draviņas. 2005. gadā Stokholmas Universitātē ieguvis filoloģijas doktora grādu par disertāciju "Displaced Literature: Images of Time and Space in Latvian Novels Depicting the First Years of the Latvian Postwar Exile" ("Pārvietotā literatūra: laika un telpas tēli latviešu romānos par pirmajiem latviešu pēckara trimdas gadiem"). Darbojies Zviedrijas latviešu apvienībā, Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) Skandināvijas nodaļā, Raiņa un Aspazijas fondā, Latvijas Tautas frontes Stokholmas nodaļā un Zviedrijas Latviešu Centrālajā padomē. Ir Zviedrijas Latviešu apvienības priekšsēdis. Zviedrijā turpinājis darbu trupā "Mālu ansamblis", kā arī iestudējis izrādes Stokholmas Latviešu teātrī, piedalījies šo teātru viesizrādēs dažādu valstu latviešu centros.
Literāras publikācijas kopš 1964. gada. Sarakstījis lugas "Kurbads" (teātrī 1973), "Varbūtības" (teātrī 1976) un "Raudupiete" (teātrī 1982, pēc Rūdolfa Blaumaņa un Annas Brigaderes darbu motīviem).[1] Angliski atdzejojis Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Aleksandra Čaka, Jura Kronberga, Knuta Skujenieka un Dzintara Soduma dzeju.[2] 1980. gados sarakstījis mitoloģisku romānu "Kuņas dēls", kas ieguvis 1. vietu žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena romānu konkursā, grāmatā izdots 1995. gadā. Pēc tam vairāku gadu garumā tapis romāns "Displaced Person: kāda latvieša stāja svešumā" (2024).
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Kuņas dēls: pasaka par suņiem un latviešiem (lasāma skaļi). Rīga: Karogs, 1995.
- Displaced Literature: Images of Time and Space in Latvian Novels Depicting the First Years of the Latvian Postwar Exile. Stockholm: Stockholm University, 2005.
- Displaced Person: kāda latvieša stāja svešumā. Rīga: Dienas grāmata, 2024.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Literatura.lv — Juris Rozītis.
- ↑ Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 493. lpp.