Obdorija

Obdorija (krievu: Обдор, Обдория) jeb Obdoras kņaziste (krievu: Обдорское княжество) bija hantu apdzīvotās teritorijas nosaukums Obas upes lejtecē . Galvenā apdzīvotā vieta bija Pulnovata (hantu Пуӆңават) tagadējās Salehardas vietā. Līdz 16. gadsimtam atkarīga no Sibīrijas hanistes, vēlāk no Krievijas caristes un Krievijas Impērijas. Tagad Krievijas Federācijas Jamalas Ņencu autonomā apvidus daļa.

Vēsture

Līdz 15. gadsimtam Obas lejtecē pāri Urāliem regulāri ieradās Novgorodas tirgotāji, kas uzpirka kažokādas un valzirgu ilkņus. Zināmās tirgošanās vietas bija Voikara (Войкар), Urkara (Уркар) un Kamennija (Каменный).

Sibīrijas hanistes iekarošanas laikā 1595. gadā kazaki nodibināja Obdoras jeb "Pieobas" cietoksni (Обдорский острог) Obas labajā krastā. Krievijas cari savam titulam pievienoja arī "Obdoras kņaza un visas Ziemeļu puses pavēlnieka" (князь Обдорскiй и всея Сђверныя страны повелитель) nosaukumu.^[1] Obdorijas ģerboni iekļāva Krievijas Impērijas ģerbonī.

Pēc 1618. gada notika Obdorijas iedzīvotāju kristīšana, bet saglabājās spēcīgā šamanisma ietekme. Obdoras valdnieku dzimta Taišini (Обдорские князья Тайшины) saglabāja nominālo varu līdz pat 19. gadsimta beigām.^[2]

Atsauces

↑ http://eurulers.angelfire.com/russia.html Arhivēts 2014. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē. Krievijas imperatoru tituli
↑ Е.В.Перевалова. ОБДОРСКИЕ КНЯЗЬЯ ТАЙШИНЫ (историко-этнографический очерк), 2000 Arhivēts 2016. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)

Literatūra

Бахрушин С.В. Остяцкие и вогульские княжества в XVI—XVII веках. 1935 Arhivēts 2013. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

[1] ttp://eurulers.angelfire.com/russia.html Arhivēts 2014. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē. Krievijas imperatoru tituli

[2] Е.В.Перевалова. ОБДОРСКИЕ КНЯЗЬЯ ТАЙШИНЫ (историко-этнографический очерк), 2000 Arhivēts 2016. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)

[1]

[2]