Urāli

Kalnu grēda Krievijā, atdala Krievijas Eiropas daļu no Sibīrijas
(Pāradresēts no Urālu kalni)

Urāli (krievu: Ура́л) jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры, kazahu: Орал таулары) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos. Kopā ar Urālas upi tie tradicionāli tiek uzskatīti par Eiropas un Āzijas kontinentālās daļas fizioģeogrāfisko robežu.[1]

Urāli
Urāli
Skats uz Urālu kalniem
Kontinents Eiropa/Āzija
Valstis Karogs: Krievija Krievija/Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
Garums 2 500 km
Platums 150 km
Augstākais kalns Narodnaja
Augstums 1 895 m
Koordinātas 60°N 60°E / 60°N 60°E / 60; 60Koordinātas: 60°N 60°E / 60°N 60°E / 60; 60
Urāli (Krievijas Eiropas daļa)
Urāli
Urāli
Urāli (Eiropa)
Urāli
Urāli
Urāli (Āzija)
Urāli
Urāli
Urāli Vikikrātuvē

Kalnu grēda ir aptuveni 2500 km gara,[1] dienvidos tā sākas pie Kazahstānas ziemeļrietumiem kā Mughalžars un stiepjas līdz Krievijas ziemeļu daļai Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē. Augstākā virsotne ir Narodnaja (1894 m).

No ekonomiskā viedokļa Urālu kalni ir salīdzinoši bagāti ar dažādiem minerālresursiem (metālu rūdas, ogles, dārgakmeņi, pusdārgakmeņi un citi). Kalnu apkārtnē vēsturiski ir izveidojušies lieli rūpnieciski centri: Perma, Ufa, Jekaterinburga, Čeļabinska un Magņitogorska.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 Yevgeny V. Yastrebov, Thomas M. Poulsen. «Ural Mountains». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2019. gada 11. maijs.

Ārējās saites

labot šo sadaļu