Johanngeorgenštate
Johanngeorgenštate (vācu: Johanngeorgenstadt) ir kūrortpilsēta (Erholungsort) Vācijā, Saksijas zemē, Rūdu kalnu apriņķī pie Čehijas robežas.
| Johanngeorgenštate | |||
|---|---|---|---|
 Baznīca | |||
| |||
  Johanngeorgenštate | |||
| Koordinātas: 50°25′51″N 12°42′52″E / 50.43083°N 12.71444°EKoordinātas: 50°25′51″N 12°42′52″E / 50.43083°N 12.71444°E | |||
| Valsts |
 Vācija | ||
| Federālā zeme | Saksija | ||
| Apriņķis | Rūdu kalnu apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1654 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 29,59 km2 | ||
| Augstums | 780 m | ||
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
| • kopā | 3 783 | ||
| • blīvums | 147,3/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.johanngeorgenstadt.de/ | ||
 Johanngeorgenštate Vikikrātuvē | |||
Vēsture labot šo sadaļu
Pilsētu 1654. gadā dibinājis Saksijas kūrfirts Johans Georgs I protestantu bēgļiem no Bohēmijas un tā nosaukta viņa vārdā. Pilsēta attīstījās kā metālapstrādes centrs. 1789. gadā uraninīta paraugā, kas ņemts no Johanngeorgenštates apkaimes, Martins Heinrihs Klaprots atklāja jaunu ķīmisko elementu urānu. Pie pilsētas tika atklātas arī svina un niķeļa atradnes. 1929. gadā pie pilsētas tika uzcelts Vācijā pirmais slēpošanas tramplīns. VDR laikos apkārtnē tika iegūts urāns.
Izglītība, kultūra, tūrisms un sports labot šo sadaļu
Johanngeorgenštate sevi dēvē par "Schwibbogens (tradicionāli svečturi) pilsētu".
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johanngeorgenštate.
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |