Martins Heinrihs Klaprots

Martins Heinrihs Klaprots; Martin Heinrich Klaproth
Personīgā informācija
Dzimis	1743. gada 1. decembrī ; Vernigerode, Štolbergas-Vernigerodes grāfiste; (tagad Vācija)
Miris	1817. gada 1. janvārī (73 gadi); Berlīne, Prūsijas Karaliste; (tagad Vācija)
Zinātniskā darbība
Zinātne	ķīmija
Darba vietas	Berlīnes Universitāte
Sasniegumi, atklājumi	elementu cirkonija un urāna atklāšana, polimorfisma atklāšana

Martins Heinrihs Klaprots (vācu: Martin Heinrich Klaproth; dzimis 1743. gada 1. decembrī, miris 1817. gada 1. janvārī) bija vācu aptiekārs un ķīmiķis, ķīmisko elementu cirkonija (1789) un urāna (1789) atklājējs. Tāpat 1803. gadā neatkarīgi no Jensa Jākoba Bercēliusa un Vilhelma Hīzingera, Klaprots atklāja ķīmisko elementu cēriju. Klaprots izgudroja nosaukumus ķīmiskajiem elementiem telūrs (1798), titāns (1795). Viens no sava laika izcilākajiem ķīmiķiem.

Dzimis Vernigerodē. Strādāja par aptiekāra palīgu Kvedlinburgā, Hannoverē, Berlīnē un Dancigā, līdz 1771. gadā pārcēlās uz Berlīni un kļuva par aptiekāru. 1787. gadā iecelts par ķīmijas lektoru Prūsijas Kara artilērijas akadēmijā. Kad 1810. gadā tika nodibināta Berlīnes Universitāte, Klaprots kļuva par tās ķīmijas profesoru. Miris Berlīnē 1817. gadā.

Klaprots bija viens no sava laika redzamākajem flogistona teorijas pretiniekiem. Izcēlās ar precizitāti minerālu sastāva noteikšanā, kas ļāva atklāt jaunus ķīmiskus elementus, kaut arī Klaprotam neizdevās tos izdalīt tīrā veidā. 1798. gadā atklāja polimorfisma parādību.

Galvenie Klaprota darbi sakopoti sešu sējumu izdevumā Beiträge zur chemischen Kenntnis der Mineralkörper (1793—1815, Berlīne).

Klaprota vārdā nosaukts Mēness krāteris.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Martins Heinrihs Klaprots.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)