Johans Georgs I (vācu: Johann Georg I.; dzimis 1585. gada 5. martā, miris 1656. gada 8. oktobrī) bija Saksijas kūrfistrs no 1611. gada līdz savai nāvei 1656. gadā.

Johans Georgs I
Johann Georg I.
Saksijas kūrfirsts
1611. gada 23. jūnijā — 1656. gada 8. oktobrī
Priekštecis Kristiāns II
Pēctecis Johans Georgs II
Dzimis 1585. gada 5. martā
Drēzdene, Saksijas kūrfiste
(Saksija, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1656. gada 8. oktobrī (71 gada vecumā)
Drēzdene?, Saksijas kūrfiste
(Saksija, Karogs: Vācija Vācija)
Dzīvesbiedre Virtembergas Sibille Elizabete
Prūsijas Magdalēna Sibille
Bērni 9 bērni (visi no Magdalēnas), to skaitā Saksijas Sofija Eleonora, Saksijas Marija Elizabete, Johans Georgs II, Saksijas-Veisenfelsas hercogs Augusts, Saksijas Magdalēna Sibilla
Dinastija Vetīnu dinastija
Tēvs Kristiāns I
Māte Brandenburgas Sofija
Reliģija luterisms

Ieguva titulu pēc vecākā brāļa Kristiāna II nāves. Būdams luterticīgas valsts līderis, Trīsdesmitgadu karā tomēr ieņēma svārstīgu pozīciju. Balsoja par protestantu pretinieka Ferdinanda II kandidatūru karaļa tronī. Trīsdesmitgadu kara sākumā karoja Ferdinanda II pusē, tomēr 1631. gadā pārgāja protestantu pusē, karoja kopā ar zviedriem, tai skaitā ieņemot Prāgu. Pēc Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa nāves un protestantu sakāves Nerdlingenes kaujā 1634. gada 27. augustā, 1635. gadā Johans Georgs I noslēdza Prāgas miera līgumu. Trīsdesmitgadu karš tomēr turpinājās līdz 1648. gadam, kad tika noslēgts Vestfālenes miera līgums.

Ārējās saites

labot šo sadaļu