Jeruzalemes Karaliste krusta karu rezultātā pastāvēja no 1099. līdz 1291. gadam. Tās pastāvēšanu iedala divos posmos. Pirmais ilga līdz 1187. gadam, kad gandrīz visu karalisti iekaroja Saladīna armija. Trešajā krusta karā krustneši atguva daļu teritorijas. Līdz ar kara situāciju mainījās karalistes galvaspilsētas. No 1099. līdz 1187. gadam tā bija Jeruzaleme, no 1187. līdz 1191. gadam Tīra, no 1191. līdz 1229. gadam Akra, no 1129. līdz 1244. gadam Jeruzaleme, un no 1244. līdz 1291. gadam atkal Akra.

Regnum Hierosolymitanum
Jeruzalemes Karaliste
[[Palestīna|]]
1099 – 1291 [[Aijūbidu dinastija|]]
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Pārvaldes centrs Jeruzaleme
(1099 - 1187, 1229 – 1244)
Sūra
(1187 - 1191)
Akra
(1191 - 1229, 1244 – 1291)
Valoda(s) Latīņu valoda, Senfranču valoda, Itāļu valoda, Arābu valoda, Ivrits
Reliģija Kristietība, islāms, jūdaisms, druzi
Valdība Feodāla monarhija
Jeruzalemes karalis
 - 1099–1100 (pirmais) Gotfrīds de Bujons
 - 1285–1291 (pēdējais) Henrijs II (Kipras karalis)
Likumdevējs Jeruzalemes Augstākā padome
Vēsturiskais laikmets Viduslaiki
 - Pirmais Krusta karš 1095–1099
 - Dibināta 1099
 - Likvidēta 1291
 - Akras aplenkums 1291
Iedzīvotāju skaits
 - 1131[1]. gadā 250 000 
 - 1180[3]. gadā 480 000–650 000[2] 
Nauda bizants

Valdnieki labot šo sadaļu

  • 1099-1100: Gotfrīds de Bujons (Godefridus Bullionensis)
  • 1100-1118: Balduīns I (Balduinus I)
  • 1118-1131: Balduīns II (Balduinus II)
  • 1131-1153: Melisenda (Milisendis) un Fulko (līdz 1143)
  • 1153-1162: Balduīns III (Balduinus III)
  • 1162-1174: Amalriks I (Amalricus I)
  • 1174-1185: Balduīns IV (Balduinus IV)
  • 1185-1186: Balduīns V (Balduinus V)
  • 1186-1190: Sibilla (Sibylla) un Gvido (Guido de Leziniaco, līdz 1192)
  • 1192-1205: Izabella I (Isabella I) un Konrāds I (Conradus Montisferrati, 1192) un Indriķis I (Henricus I, līdz 1197) un Amalriks II (Amalricus II, līdz 1205)
  • 1205-1212: Marija (Maria Montisferrati) un Jānis I (Ioannes Brenensis, 1210-1212)
  • 1212-1228: Izabella II (Isabella II (Yolanda)) un Frīdrihs II (Fridericus II 1225-1228)
  • 1228-1254: Konrāds II (Conradus II) (1250-1254)
  • 1254-1268: Konrāds III (Conradus III)
  • 1268-1284: Hugo (Hugo I)
  • 1284-1285: Jānis II (Ioannes II)
  • 1285-1291: Indriķis II (Henricus II)

Pēc krustnešu aiziešanas no Jeruzalemes, tad no Akras 1291. gadā šo titulu lietoja Kipras karaļi un Neapoles karaļi.

Kartes labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Frank McLynn, Richard and John: Kings at War chapter 5, page 118.
  2. including 120,000–140,000 Franks
  3. William Harris, "Lebanon: A History, 600 - 2011," Oxford University Press, p. 51