Jaunsibīrija

Jaunsibīrija (krievu: Новая Сибирь, jakutu: Саҥа Сибиир арыы) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Anžū salu grupā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Salas teritorija kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[1]

Jaunsibīrija
Jaunsibīrija (Jakutija)
Jaunsibīrija
Jaunsibīrija
Jaunsibīrija (Krievija)
Jaunsibīrija
Jaunsibīrija
Jaunsibīrija (Āzija)
Jaunsibīrija
Jaunsibīrija
Ģeogrāfija
Koordinātas 75°00′N 148°30′E / 75.000°N 148.500°E / 75.000; 148.500Koordinātas: 75°00′N 148°30′E / 75.000°N 148.500°E / 75.000; 148.500
Arhipelāgs Anžū salas
Platība 6200 km²
Garums 145 km
Platums 55 km
Augstākais kalns Koku kalni
79 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Sahas republika

VēstureLabot

Pirmais no eiropiešiem salu 1806. gadā atklāja krievu rūpnieks Jakovs Saņņikovs, bet tajā tika atrasti jukagiru sadzīves priekšmeti (jarangu karkasi, nartu slieces).[2] Detāli pirmoreiz izpētīja Eduarda Tolla ekspedīcija 1886. gadā. No 1953. līdz 1958. gadam salā darbojās Misrožinas polārstacija.[3] Vienīgā ekonomiskā aktivitāte ir mamutu ilkņu vākšana un polārlapsu medības.[4]

ĢeogrāfijaLabot

Sala izvietojusies Anžu salu austrumos, Austrumsibīrijas jūrā. 26 km platais Blagoveščeņjes šaurums rietumos to šķir no Koteļnijas salas austrumu daļas Fadejeva salas. Salas reljefs līdzens, bet to saposmo liels daudzums termokarsta formu. Krasts lielākoties kraujš; to veido 10—25 m augstas kraujas, ko veido mūžīgā sasaluma ieži un fosilais ledus.[5] Intensīva termoabrāzija. Salas reljefa īpatnība ir tā augstāko vietu atrašanās tuvu salas krastam. Salas augstākā vieta ir gar dienvidu krastu izstieptā Koku kalnu (Деревянные Горы) krauja ar salas augstāko punktu 79 m vjl. Koku kalni īpaši ar fosilās koksnes (stumbri, celmi) atradnēm, no kā tie ieguvuši savu nosaukumu. Salā biezs upju tīkls, garākā ir Boļšaja, kas notek salas ziemeļu krastā. Reljefa īpatnību dēļ daudzu upju un to pieteku augšteces sākas tuvu salas krasta līnijai. Nereti novērojams, ka termoabrāzijas rezultātā atkāpies krasts pārtver upju augšteces.[6]

Salā valda arktiskās tundras klimats. Augu valsts nabadzīga. Mīt polārlapsa, ziemeļbriedis, vilks, āmrija, lemingi.[7]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot