Jūras putns

(Pāradresēts no Jūrasputni)

Jūras putni ir putni, kuri ir pielāgojušies dzīvei jūras vidē. Jūras putni ir lielisks paraugs konverģentajai evolūcijai, jo tie ievērojami variē gan pēc dzīvesveida, gan uzvedības, gan arī pēc fizioloģiskās uzbūves, lai gan ir pielāgojušies vienām un tām pašām vides problēmām un atrodas vienā barošanās nišā. Pirmie jūras putni attīstījās krīta periodā, bet mūsdienās dzīvojošās jūras putnu dzimtas radās paleogēna periodā.

Onychoprion fuscatus, viena no jūras putnu sugām.

MigrācijaLabot

Bieži vien jūras putni, tāpat kā putni kopumā, veic ikgadējas sezonālās migrācijas. Absolūtais rekordists lidojuma attāluma ziņā ir arktiskais zīriņš (Sterna paradisaea), kas vasarā ligzdo ziemeļu puslodes arktiskajā un subarktiskajā zonā, pēc tam šķērso ekvatoru un pārziemo dienvidu puslodē netālu no Antarktīdas. līnijas gan no ziemeļiem uz dienvidiem, gan no dienvidiem uz ziemeļiem. Elegantā zīriņa (Thalasseus elegans) populācija Baja California reģionā Meksikā vairošanās sezonas beigās sadalās: daļa putnu lido uz ziemeļiem uz Kalifornijas centrālās daļas piekrasti ASV, bet otra daļa uz dienvidiem uz Peru un Čīles krasti, kur tie barojas pie Peru okeāna straumes.[1]

Tumšais vētrasputns (Puffinus griseus) nolido aptuveni 64 000 km gadā, ligzdo Jaunzēlandes un Čīles apgabalā, bet gada auksto daļu pavada dienvidu puslodē Klusā okeāna ziemeļu daļā Aļaskas apgabalā. , Japānā un Kalifornijas ziemeļos, kur šajā laikā ir vasara[2].

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. Burness, G. P., K. Lefevre, and C. T. Collins. 1999. Elegant Tern (Sterna elegans). In The Birds of North America, No. 404 (A. Poole and F. Gill, eds.). The Birds of North America, Inc., Philadelphia, PA.
  2. Shaffer S.A., Tremblay Y., Weimerskirch H., Scott D., Thompson D.R., Sagar P.M., Moller H., Taylor G.A., Foley D.G., Block B.A., Costa D.P. (2006) «Migratory shearwaters integrate oceanic resources across the Pacific Ocean in an endless summer.» Proc Natl Acad Sci. 103(34): 12799-12802. doi:10.1073/pnas.0603715103.