Jūlija Tkača
Jūlija Tkača (ukraiņu: Ю́лія Анатоліївна Ткач, meitas uzvārds — Ostapčuka (Остапчу́к); dzimusi 1989. gada 26. septembrī) ir ukraiņu brīvā stila cīkstone, 2014. gada pasaules čempione, trīskārtējā Eiropas čempione, 2019. gada Eiropas spēļu čempione, Ukrainas Nopelniem bagātā sporta meistare.
| Personas dati | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimusi | 1989. gada 26. septembrī Koveļa, Volīnijas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad  Ukraina)
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Augums | 168 cm | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Svars | 63 kg | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts | Ukraina
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Sporta veids | Cīņas sports | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Disciplīna | Brīvā cīņa | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Treneris | Oleksandrs Tkačs Jurijs Kopitko | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kluba informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Klubs | "Dinamo" Ļviva | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Dzimusi 1989. gadā Koveļā. Ar brīvu cīņu sāka nodarboties 2002. gadā. 2008. gadā viņa piedalījās olimpiskajās spēlēs Pekinā, kur ieņēma 11. vietu. 2010. gadā viņa kļuva par Eiropas čempionāta bronzas medaļnieci. 2011. gadā viņa uzvarēja Eiropas čempionātā, bet Pasaules čempionātā palika 7. vietā. 2012. gadā viņa atkal uzvarēja Eiropas čempionātā, bet Londonas olimpiskajās spēlēs ieņēma tikai 7. vietu. 2014. gadā viņa kļuva par Eiropas čempionāta bronzas medaļnieci, bet uzvarēja Pasaules čempionātā.
2016. gada Eiropas čempionāts notika Rīgā. Svara kategorijas līdz 63 kg finālā Tkača tikai pēc sīvas cīņas zaudēja rīdziniecei Anastasijai Grigorjevai un saņēma sudraba medaļu.[1]
Nākamajos divos gados Tkačai uz goda pjedestāla bija jākāpj vēl vairākas reizes. Parīzē 2017. gada pasaules čempionā viņa saņēma sudraba medaļu, gadu vēlāk Budapeštā — bronzas medaļu. 2017. gada Eiropas čempionātā — bronzas medaļu.
2019. gada Eiropas spēles Minskā viņa pieveica visas pretinieces un ieguva 2. Eiropas spēļu čempiones titulu.
2020. gada februārī Itālijas galvaspilsētas Romā Eiropas čempionātā, cīnoties svara kategorijā līdz 62 kg, Jūlija finālā pieveica Krievijas sportisti Innu Tražukovu un trešo reizi ieguva Eiropas čempiones titulu.[2]
Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Grigorjeva savās mājās izcīna uzvaru Eiropas čempionātā» (latviešu). LSFP. 09 Mar 2016. Skatīts: 2020-04-23.
- ↑ «Юлия Ткач стала трехкратной чемпионкой Европы по борьбе» (krievu). LB.ua. 14 FEB 2020. Skatīts: 2020-04-19.
- ↑ «Президент нагородив спортсменів» (ukraiņu). Асоціації спортивної боротьби України. Skatīts: 2020-04-19.
- ↑ Указ Президента України № 80/2016 від 4 березня 2016 року «Про відзначення державними нагородами України з нагоди Міжнародного жіночого дня»(ukrainiski)
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Olympedia profils (angliski)
- FILA profils (angliski)