Jakobs Delagardijs

Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs, zviedru: Jakob Pontusson De la Gardie, 1583. gada 20. jūnijs, Rēvele — 1652. gada 12. augusts, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620). Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1621–1628).

Jakobs Delagardijs Jakob Pontusson De la Gardie
Portrets Zviedrijas Nacionālajā muzejā (nezināms holandiešu gleznotājs ap 1606)
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
Amatā 1621. gads — 1628. gads
Pēctecis	Gustavs Horns
Dzimšanas dati	1583. gada 20. jūnijs Zviedru Igaunija, Tallina (Tagad Igaunija)
Miršanas dati	1652. gada 12. augusts Zviedrijas karaliste,Stokholma

Dzīvesgājums

Dzimis 1583. gadā Tallinā franču cilmes Zviedrijas Livonijas kara karaspēka pavēlnieka, Zviedru Igaunijas un Ingrijas vietvalža Pontusa Delagardija un viņa sievas Sofijas, dzimušas Jillenjelmas (Gyllenhielm), ģimenē. Viņa māte mira dzemdībās, bet tēvs noslīka Narvas upē 1585. gadā. Bērnību pavadīja pie savas vecāsmātes Veksi muižā (Växiö, Vääksy) netālu no mūsdienu Tamperes.

Polijas — Zviedrijas kara laikā 1600. — 1601. gadā komandēja pulku Vidzemē, 1601. — 1606. gadā bija poļu gūstā. Pēc atbrīvošanas dienēja Holandes vietvalža Nasavas Morica karaspēkā. 1608. — 1613. gadā Kārļa IX uzdevumā vadīja Zviedrijas karaspēka iebrukumu Krievijā, kur cīnījās cara Vasilija Šuiska atbalstītāju pusē pret Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēku. 1610. gada martā viņu kā atbrīvotāju sagaidīja Maskavā, bet jūlijā viņš cieta sakāvi Klušinas kaujā pie Smoļenskas. Ingrijas kara laikā zviedri Delagardija vadībā 1611. gada jūlijā ieņēma Novgorodas kremli un uz neilgu laiku atjaunoja Novgorodas lielkņazisti Zviedrijas protektorātā, bet 1615. gadā nespēja ieņemt Pleskavas kremli. Karš noslēdzās 1617. gada martā ar Stolbovas miera līgumu, ko Zviedrijas karaļa vārdā parakstīja Delagardijs.

Kopš 1621. gada Delagardiju iecēla par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru (1621–1628) un viņa vadībā zviedri 1625. gadā iekaroja Tērbatas cietoksni. Pēc Gustava II Ādolfa nāves viņš bija nepilgadīgās karalienes Kristīnes reģentu padomes loceklis (1632–1644).

Miris 1652. gada 12. augustā Stokholmā, viņa atraitne Ebba Brahe viņa vārdā nosauca savos īpašumos dibināto Jakobštates (somu: Pietarsaari) pilsētu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jakobs Delagardijs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: -	Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1621-1628	Pēctecis: Gustavs Horns