Jānis Zēvers

Jānis Zēvers;
Personīgā informācija
Dzimis	1868. gada 28. jūnijā ; Cēsu apriņķa Leimaņu pagasts
Miris	1940. gada 7. novembrī (72 gadi); Pozene, Trešais reihs (tagad Polija)
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedre	Alma Zēvere (dzimusi Hīna (Hühn))
Zinātniskā darbība
Zinātne	Valodniecība
Zinātniskais grāds	filoloģijas zinātņu doktors
Apbalvojumi	Triju Zvaigžņu ordenis (1929)

Jānis Zēvers (vācu: Johann Sehwers; dzimis 1868. gada 28. jūnijā, miris 1940. gada 7. novembrī) bija latviešu valodnieks, skolotājs, šahists.

Pētījis aizgūtos viduslejasvācu vārdus latviešu valodā.^[2] Ievērojamākais darbs ir 1936. gadā Leipcigā izdotais Sprachlich-kulturhistorische Untersuchungen vornehmlich über den deutschen Einfluss im Lettischen darbs.^[1] Heidelbergas Universitātes bibliotēkā atrada Jāņa Langija 1685. gada vārdnīcas manuskriptu.^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis Cēsu apriņķa Leimaņu pagasta (tagad Cēsu novada Kaives pagasts) Lūķēnu mājās, lauksaimnieka ģimenē.^[3] Mācījies Leimaņu pagastskolā,^[1] no 1880. līdz 1885. gadam — Vecpiebalgas draudzes skolā, pēc tam līdz 1888. gadam — Tērbatas skolotāju seminārā. 1902. gadā Pērnavas ģimnāzijā nokārtojis gala pārbaudījumus.^[2] 1905. gada ieguva mājskolotāja un virsskolotāja tiesības.^[1] No 1910. līdz 1914. gadam vasarās studējis Cīrihes Universitātē, diplomdarbs — "Vācu aizguvumi latviešu valodā", iegūts filoloģijas zinātņu doktora grāds.^[2]

Strādājis par skolotāju Madlienā (1888—1889), Umurgā (1889—1890), Kundā (1890—1905), Arhangeļskā (1905—1918), Tērbatā (1918. gada jūlijs—augusts), Jelgavā dažādās latviešu un vācu ģimnāzijas skolās (1918—1934).^[1]^[2]

No 1925. līdz 1939. gadam vadīja Latviešu literāro biedrību (bija tās pēdējais vadītājs). Darbojies Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā.^[4] Publicējies "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā".

1939. gadā rudenī kopā ar vācbaltiešu izcelsmes sievu izceļojis uz Vāciju.^[2] Miris Pozenē (tagad Poznaņa, Polija).

Piemiņa

2018. gada februārī notika Latviešu valodas institūta, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Ģermānistikas nodaļas, LU Slāvistikas nodaļas un Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes organizētā Jāņa Zēvera 150 gadu dzimšanas dienai veltītā starptautiskā zinātniskā konference.^[5]

Apbalvojumi un pagodinājumi

1. Baltijas Šaha savienības kongresa dalībnieki. Jānis Zēvers (2. rindā ceturtais no kreisās)

Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķira (1929).^[6]
Krišjāņa Barona prēmija — apbalvots 4 reizes 1928., 1929., 1933. un 1936. gadā.

Šaha etīdists

Zēvers 1899. gada aprīļa beigās piedalījies 1. Baltijas Šaha savienības kongresa blakusturnīrā, iegūstot dalītu 4. godalgu.^[7] Tomēr turpmāk viņš pievērsies šaha etīžu sastādīšanai un kopumā sastādījis 94 etīdes. Lielākais panākums ir dubultuzvara laikraksta Rigaer Tageblatt 1905. gada konkursā. Tiek uzskatīts par vienu no mākslinieciskās etīdes pamatlicējiem un 20. gadsimta sākumā izvirzījies par vienu no tā laika vadošiem pasaules etīdistiem.^[8] Sarakstījis vācu valodā grāmatu Die Endspielstudien ("Šaha etīdes").

Šaha etīžu izlase

№ 1. J. Zēvers
Rigaer Tageblatt, 1905
1. godalga

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Neizšķirts

№ 2. J. Zēvers
Rigaer Tageblatt, 1905
2. godalga

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Neizšķirts

Etīdes № 1 risinājums

1. Zd5 d1D 2. Tg4! Baltie draud 3. Zf6+ Kh6 4. Zg8+ K~ 5. Zf6+ ar mūžīgo šahu. 2. ...Kh6 Torni ņemt melnie nedrīkst , jo pēc 2... Kxg4? 3. Ze3+ un baltie uzvar.
(2... Dxd5 3. Th4+ Kg6 4. Th6+ Kf5 5. Th5+ Ke6 6. Txd5 Kxd5 7. Kb7 Zb4 8. a6 Zc6 (8... Zxc2 9. a7 Zb4 10. a8D c2 11. Da3 (11. Kb6+ Kc4 12. Da3 Zd3 13. Da2+ Kc3 14. Da5+ Kb3 $11) 11... Kc4 12. Db2 Kd3 13. Dc1 =) 9. Kb6 c4 10. Kb5 Za7+ 11. Kb6 =)
3. Ze7! (3. Zf6?? Dd6 -+) 3... Kh5 (3... Kh7 4. Zd5) 4. Zd5 Dxd5 5. Th4+ Kg6 6. Th6+ = 1/2-1/2

Etīdes № 2 risinājums

1. Le5+ Kb1! Kļūda būtu 1... Ka2? 2. Rh2 un baltie uzvar. 2. Tb8+ Kc1 3. Lxf4+ Zxf4 4. Kh4 g1D 4... Zg6+ 5. Kh3 g1D 6. Tb1+ Kxb1 pats 5. Tb1+ Kxb1 pats.

Publikācijas

Latviešu valodā

Zēvers, Jānis. Vecākais kalendārs latviešu valodā.// Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1922. — Nr. 9, 897.-901. lpp.
Zēvers, Jānis. Latviešu muzīkas instrumenti // Izglītības Ministrijas mēnešraksts. — 1924.- Nr. 8, 134.-150. lpp.
Zēvers, Jānis. Kāds 150 gadus vecs, līdz šim nepazīstams katķisms latgaliešu izloksnē. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1925.- Nr. 6 , 601.— 609. lpp.
Zēvers, Jānis. Jura Manceļa „Vade mecum” un daži līdz šim nepazīstami apsveikumi. //Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1927. — Nr. 5/6, 441.- 446. lpp.
Zēvers, Jānis. Latviešu skola kultūrvēstures apgaismojumā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1927. — Nr. 7-8, 1.-14. lpp.
Zēvers, Jānis. Latviešu valodas mācības grāmatu (gramatiku) pārskats. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1927.- Nr. 11, 389.—397. lpp.
Zēvers, Jānis. Divu garīgu dziesmu veci tulkojumi latviešu valodā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1927.- Nr. 12, 488.—496. lpp.
Zēvers, Jānis. Mērs un svars kultūras vēstures gaismā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1928.- Nr.9, 194.-212. lpp.
Zēvers, Jānis. Prof. J. Endzelīna etimoloģijas Mülenbacha vārdnīcā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1928.- Nr.10, 301.-314. lpp
Zēvers, Jānis. Kas Zviedrijas bibliotēkās un arhīvos atrodams par seniem latviešu un igauņu valodas pieminekļiem. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1928.- Nr.12, 495.-504. lpp.
Dr. phil. J. Zēvers. Latviešu baznīca kultūras vēstures gaismā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1929.- Nr.4, 373.—385. lpp.
Dr. phil. J. Zēvers. Latviešu apģērbs kultūras vēstures gaismā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1929.- Nr.7, 61.—72. lpp. un Nr. 9, 191.-204. lpp.
Zēvers, Jānis. Vecas tēvreizes latviešu valodā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1929.- Nr.12, 512.—518. lpp.
Zēvers, Jānis. Nepazīstami latviešu valodas pieminekļi. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1930.- Nr.1, 57.-68. lpp.
Dr. phil. J. Zēvers. Patapinātie vācu vārdi latviešu valodā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1931.- Nr.1, 55.—67. lpp.; Nr. 2, 164.-179. lpp.; Nr.3, 282.—292. lpp.; un Nr. 4, 392.-406. lpp.;
Dr. phil. J. Zēvers. Par dažiem XVII g.s. latviešu valodas pieminekļiem. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1932.- Nr.3, 227.—234. lpp. un Nr. 4, 325.-332. lpp.
Dr. phil. J. Zēvers. Par dažiem XVII g.s. latviešu valodas pieminekļiem. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1932.- Nr.11, 288.—289. lpp..
Zēvers, Jānis. Par veciem latviešu valodas pieminekļiem. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1933.- Nr.9, 177.-184. lpp. —Nr.10, 284.-290. lpp.
Dr. phil. J. Zēvers. Par veciem katoļu latviešu valodas pieminekļiem. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1933.- Nr.9, 177.—184. lpp. ; Nr. 10, 284.-290. lpp. un Nr.11, 438.-441. llp..
Zēvers, Jānis. Vēl kāds līdz šim nepazīstams Andreja Geceļa (Getzel) latviešu valodas piemineklis. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1934.- Nr.5/6, 423.-434 . lpp.
Dr. phil. J. Zēvers. Fīrekera vārdnīca. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1935.- Nr.1, 52.—57. lpp..
Zēvers, Jānis. Latviešu vārdnīcas. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1935.- Nr.5/6, 490.-501.lpp.
Zēvers, Jānis. Veci latviešu valodas pieminekļi rokrakstos. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1937.- Nr.4, 416.-429. llp. Nr.5/6, 614.-631. lpp.

Vācu valodā

Johann Sehwers: Die deutschen Lehnwörter im Lettischen. Inaugural-Dissertation an der Universität Zürich 1918.
Sehwers, Johann: Endspielstudien. Berlin, Leipzig, Vereinigung wissenschaftl. Verleger W. de Gruyter & Co., 1922.
Johann Sehwers: Sprachlich-kulturhistorische Untersuchungen vornehmlich über den deutschen Einfluß im Lettischen. Reprint der Auflage von 1935; Verlag Otto Harrassowitz, Berlin 1953

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Arveds Švābe (redaktors).. Latvju enciklopēdija. 3. sējums. Stokholma : Trīs zvaigznes. 2806. lpp. ISBN 9984-719-37-5.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 263. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
↑ Kurzemes, Vidzemes un Latgales Ev. Lut. draudžu metriku grāmatas. Fonds-235. Apraksts-4. Vidzeme. Cēsu apriņķis. Vecpiebalgas draudze. 1720.g.-1946.g. Lieta:2717 — Dz, M, L-L, V. (1868.g.) 9. lpp, ieraksts № 84
↑ «Akad. J. Stradiņš par Kurzemes literatūras un mākslas biedrību.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 17. decembrī.
↑ «Jānis Zēvers — 150». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 28. jūnijā.
↑ "Valdības Vēstnesis" № 261 (16. novembris 1929) 3. lpp. — ieraksts № 910
↑ "Der erste baltische Schachcongress, abgehalten in Riga vom 11. bis 18. April 1899" — "Baltische Schachblätter", Heft 7, Berlin, 1900, 379.-393. S. (vāciski)
↑ Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 512. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

Ārējās saites

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Švābe-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Arveds Švābe (redaktors).. Latvju enciklopēdija. 3. sējums. Stokholma : Trīs zvaigznes. 2806. lpp. ISBN 9984-719-37-5.

[valodnieciba-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 263. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.

[3] Kurzemes, Vidzemes un Latgales Ev. Lut. draudžu metriku grāmatas. Fonds-235. Apraksts-4. Vidzeme. Cēsu apriņķis. Vecpiebalgas draudze. 1720.g.-1946.g. Lieta:2717 — Dz, M, L-L, V. (1868.g.) 9. lpp, ieraksts № 84

[4] «Akad. J. Stradiņš par Kurzemes literatūras un mākslas biedrību.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 17. decembrī.

[5] «Jānis Zēvers — 150». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 28. jūnijā.

[6] "Valdības Vēstnesis" № 261 (16. novembris 1929) 3. lpp. — ieraksts № 910

[7] "Der erste baltische Schachcongress, abgehalten in Riga vom 11. bis 18. April 1899" — "Baltische Schachblätter", Heft 7, Berlin, 1900, 379.-393. S. (vāciski)

[8] Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 512. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]