Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.[1]

Jānis Imaks
Jānis Imaks
Personīgā informācija
Miris 1919. gada 18. jūnijā
Kijeva (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe apakšpulkvedis
Dienesta laiks 1904 — 1919
Valsts Krievijas Impērija
Latvija
Struktūra armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas, Krievijas pilsoņu karš
Izglītība Viļņas junkurskola

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

1904. gadā Imaks beidza Viļņas junkurskolu, dienēja Viļņas apkārtnē stacionētajā 107. Troickas kājnieku pulkā (krievu: 107-й пехотный Троицкий полк). Pirmā pasaules kara sākumā štābkapteiņa pakāpē piedalījās kaujās 107. Troickas kājnieku pulka sastāvā. No 1915. gada 1. decembra līdz 1916. gada aprīlim kapteiņa pakāpē vadīja 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona formēšanu.

1916. gada maijā viņu paaugstināja par apakšpulkvedi un jūnijā iecēla par Valmieras latviešu strēlnieku bataljona saimniecības daļas priekšnieku, 1916. gada decembrī — 1917. gada janvārī viņš 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka sastāvā piedalījās Ziemassvētku kaujās, 1917. gada septembra sākumā — kaujā pie Mazās Juglas, pēc tam demobilizējās.

Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918. gadā decembrī viņš bija Rīgas 1. latviešu landesvēra rotas pirmais komandieris, Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Latgales apsardzības apgabala priekšnieks. Pēc Rīgas zaudēšanas (pēc Padomju Latvijas armijas ienākšanas) 1919. gada janvārī devās uz Liepāju, no kurienes tālāk uz Kijevu, kur miris 1919. gada 18. jūnijā.[2]

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

  • Latvijas armijas augstākie virsnieki. Rīga: 1998.

Atsauces labot šo sadaļu