Cēsu Valsts ģimnāzija

(Pāradresēts no Cēsu 1. vidusskola)

Cēsu Valsts ģimnāzija ir valsts ģimnāzija, kas piedāvā pamatizglītības otrā posma (7.—9. klase) un vidējās izglītības programmas.

Cēsu Valsts ģimnāzija
Cēsu Valsts ģimnāzijas ēka 2011. gadā
Atrašanās vieta
L. Paegles iela 1, Cēsis, Karogs: Latvija Latvija;
(pagaidu telpas remonta laikā - Raunas ielā 13)
Informācija
Skolas tips valsts ģimnāzija
Dibināta 1925 (1825)
Direktors Ina Gaiķe
Skolēnu skaits 341 (2022)
Mājaslapa

Skolas nosaukumu maiņas labot šo sadaļu

  • 1825—1892, 1906—1915 Bērzaines ģimnāzija (Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija) Bērzainē pie Cēsīm
  • 1920—1925 Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola
  • 1925—1929 Cēsu Valsts vidusskola (Bērzainē)
  • 1929—1939 Cēsu Valsts ģimnāzija (līdz 1938. gadam Bērzainē)
  • 1939—1940 Cēsu valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija
  • 1940—1942 Cēsu 1. vidusskola
  • 1942—1944 Cēsu Valsts ģimnāzija
  • 1944—1996 Cēsu 1. vidusskola
  • 1996—2007 Cēsu pilsētas ģimnāzija
  • no 2007 Cēsu Valsts ģimnāzija

Vēsture labot šo sadaļu

 
1938. gada 23. oktobrī atklātā Cēsu Valsts ģimnāzijas ēka

Cēsu Valsts ģimnāzijas pirmsākumi izsekojami līdz 1825. gadam, kad skolotājs Alberts Holanders Vecbrenguļos nodibināja privāto skolu, kuru 1826. gadā pārcēla uz Bērzaini pie Cēsīm. 1837. gadā skolā atvēra visas ģimnāzijas klases un tā ieguva Bērzaines ģimnāzijas nosaukumu. Kad Baltijas pārkrievošanas laikā 1892. gadā ģimnāziju slēdza, Kārlis Millers atvēra privātu Cēsu reālskolu zēniem, bet 1907. gadā Kristīne Apkalne dibināja Cēsu sieviešu ģimnāziju. 1912. gadā Cēsu reālskolai piešķīra pilnas kroņa reālskolas tiesības.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Bērzaines ģimnāzijas ēkā 1920. gadā darbību uzsāka Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola, no 1925. gada Cēsu Valsts vidusskola. 1929./30. m. g. Cēsu valsts vidusskolu pārdēvēja par Cēsu Valsts ģimnāziju, kuru 1938. gadā pārcēla uz jaunuzbūvētu ēku (projekta autors Indriķis Blankenbergs). Tobrīd Cēsu Valsts ģimnāzijā strādāja 25 pedagogi. Sevišķi pieminami Aleksandrs Skuja — konsekvents Jāņa Endzelīna sekotājs, fizikas skolotājs Eduards Celmiņš, ķīmijas un dabaszinību skolotājs, vairāku mācību grāmatu autors Jūlijs Traubergs. 1939. gada februārī skola ieguva Cēsu valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas nosaukumu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā to pārdēvēja par Cēsu 1. vidusskolu. 1942. gadā par Cēsu Valsts ģimnāziju, 1944. gadā atkal par Cēsu 1. vidusskolu. 1976. gadā uzsāka trīs jaunu korpusu būvi, tajā laikā skolā strādāja fizikas skolotājs, daudzu mācību grāmatu un metodisku izdevumu autors Gundaris Gailītis (PSRS Tautas izglītības darba teicamnieks), matemātikas skolotāja Marta Aļļe (Latvijas PSR Nopelniem bagātā skolotāja), matemātikas skolotājs, informātikas priekšmeta aizsācējs Cēsu rajonā Jānis Endele, mājturības skolotāja Rūta Rubene. 1991. gadā skolu sadalīja Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā un Cēsu 1. vidusskolā, kuru 1996. gadā nosauca par Cēsu pilsētas ģimnāziju. 2001. gadā skolas reorganizācijas rezultātā no skolas atdalīja Cēsu Pilsētas pamatskolu (1.—9. klases). Cēsu pilsētas ģimnāziju sadalīja proģimnāzijas klasēs (7.—9. klases) un ģimnāzijas klasēs (10.—12. klases). 2007. gadā skolu pārdēvēja par Cēsu Valsts ģimnāziju.[1]

2023. gada 8. decembrī, skolas renovācijas laikā, pēc skolēnu pašpārvaldes iniciatīvas skolas pagrabā tika ierakta laika kapsula.[2]

Skolas vadītāji labot šo sadaļu

  • Jānis Saujiņš no 1925. līdz 1934. gadam
  • Krišjānis Mīlgrāvis no 1934. līdz 1936. gadam
  • Jānis Jansons no 1936. līdz 1940. gadam un no 1941. līdz 1943. gadam
  • Pēteris Miezītis no 1943. līdz 1944. gadam (?)
  • Augusts Balodis 1941. gadā, no 1944. līdz 1946. gadam
  • Ādolfs Pērkons no 1947. gada līdz 1949. gadam
  • Anatolijs Jekaraševs no 1949. gada līdz 1953. gadam
  • Arnolds Lejiņš no 1953. gada līdz 1955. gadam
  • Aldonis Builis no 1955. gada līdz 1960. gadam
  • Grigorijs Gromovs no 1960. gada līdz 1970. gadam
  • Aleksis Rubenis no 1970. gada līdz 1977. gadam
  • Guntis Grūslis no 1977. gada līdz 1984. gadam
  • Ivars Zemītis no 1984. gada līdz 2002. gadam
  • Gunta Bērziņa no 2002. gada līdz 2022. gadam
  • Ina Gaiķe no 2022. gada[3]

Izglītības programmas labot šo sadaļu

  • Pamatizglītības otrā posma (7.—9. klase) programma ar padziļinātu svešvalodas apguvi (23011111);
  • Pamatizglītības otrā posma (7.—9. klase) programma ar padziļinātu matemātikas apguvi (23011111);
  • Vispārējās vidējās izglītības programma inženierzinātņu novirzienā (31016011);
  • Vispārējās vidējās izglītības programma dabaszinātņu novirzienā novirzienā (31016011);
  • Vispārējās vidējās izglītības programma sociālo zinātņu novirzienā (31016011);
  • Vispārējās vidējās izglītības programma kultūras un mākslas novirzienā (31016011).


Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu