Brīvmūrnieku uzskaitījums — L

Wikimedia projekta saraksts
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.

LLabot

LatvijasLabot

  • Labatjē, Ferdinands (). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815).
  • Lado, Kārlis Kristiāns (). Teologs. Rīgas ložas „Kastors” brālis.
  • Lambsdorfs, Gustavs Matiass (1745—1828), grāfs. Pirmā krievu—turku kara dalībnieks, ģenerālis, valsts padomnieks. Kurzemes gubernators (1797—1798), Krievijas impērijas troņmantnieka Nikolaja I audzinātājs (1800—1817), Valsts Padomes loceklis no 1821. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1818).
  • Landmans, Ernsts Mihaels (). Medicīnas doktors. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • fon Landsbergs, Vilhelms Fridrihs Reinholds (1766—). Krievijas armijas virsnieks (1788) no Kurzemes. Sv.Pēterburgas ložas „Urania” brālis (1788).
  • Langbergs, Mihaels Arentzs (). Dānijas sūtnis Latvijā. Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs. Vēstulē Zviedrijas brīvmūrnieku ordeņa kancleram Arvidam Lindmanam ierosinājis veidot Latvijas lielložu ar rituāliem latviešu valodā (1936).
  • Lange, Daniels (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Lange, Johans Kristiāns (1766—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1790—1794).
  • Langers, Kārlis Gotfrīds (1756—). Amatnieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Langvitcs, Johans Gotfrīds (1762—). Farmaceits. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Langvitcs, Johans Gothards (). Mācītājs Vidzemē. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Lass, Johans Kārlis (1757—). Suflieris (1791), aktieris (1793—95). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Laurs, Johans Frīdrihs Benjamins (1757—). Zinātņu kandidāts (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Laus (Lau), Ferdinands (1883—). Bankas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” mantzinis (1925). Andreja ložas meistars (1931).
  • brīvkungs fon Ledeburs (Freiherr von Ledebur), Tilo (1874—). Majors, apsardzes biedrības direktors, vēlāk pārcēlies uz Mindeni (Vācijā). Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1922).
  • Leforts, Pēteris (franču: Pierre von Le Fort, krievu: Пётр Лефорт, 1719—1796), barons. Šveiciešu izcelsmes virsnieks, Polijas armijas ģenerālmajors, Krievijas ķeizarienes Elizabetes Romanovas galminieks. Višņevecas vecskotu rituāla ložas Volīnijā dibinātājs (1742). Varšavas ložas „La Bienfaisance“ adopcijas ložas brālis Jelgavā (1782).
  • Leja (Leya), Ādams (1879—). ‘International Harvester Company’ direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārrauga vietnieks (1926).
  • Lēmans (Lehmann), Eižens (1863—). A/S papīrfabrika „Līgatne” direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928), ložas goda padomes loceklis.
  • Lēmans (Lehmann), Otto (1874—). Fotogrāfs. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1926).
  • Lencs, Jakobs Mihaels Reinholds (1751—1792). Dzimis Cesvainē, mācījies Tērbatas ģimnāzijā (1759), studējis teoloģiju Karaļauču universitātē pie I.Kanta (1768) un Strasbūrā (1774). Gētes, Herdera, Vīlanda draugs, Strasbūras literārās biedrības dibinātājs (1775). Atgriezies Rīgā (1779), Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1780). Pārcēlies uz Maskavu (1781), kur bijis Maskavas ložu „Sfinksa” (1783) un „Zu den drei Fahnen“ (1783—1784) brālis. Plānojis dibināt literāro biedrību kā Maskavas ložas „Trīs zobeni“ filiāles organizāciju (1784).
  • Levenšterns (Levengstern), ? (). Vidzemes muižnieks, Veimāras hercoga slepenpadomnieks. Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” brālis (līdz 1815).
  • Līdeke (Lüdecke), Ernsts (1882—). Maiznieku meistars, Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
  • Lineburgs (Lueneburg), Rihards (1889—). Vācijas sūtniecības sekretārs Tallinā. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1922).
  • Lindners, Johans Gothelfs (1729-1776), Rīgas Domskolas rektors un inspektors (1755-1766), vēlāk Kēnigsbergas universitātes profesors. Kēnigsbergas ložas Zu den drei Kronen brālis.
  • Lira, Heinrihs Augusts (1765—). Grāmatvedis (1790—91), tirgotājs (1793—96). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 4.grāda ložas brālis un mantzinis (1793—1797).
  • Littens (Litten), Vilhelms (1880—). Vācijas konsuls Liepājā, vēlāk strādājis Vācijas Ārlietu ministrijā Berlīnē (1925), Vācijas konsuls Bagdādē (1927), vēlāk Vācijas tirdzniecības atašejs Bagdādē. Berlīnes ložas “Zur Verschwiegenheit” (3WK) brālis (1911) un vecskotu ložas brālis. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), krēsla meistars (1921—1924), uzņemts skotu ložā 1.5.1922. Prūsijas lielās ložas “ Zur Freundschaft” goda loceklis.
  • fon Loders, Justīns Kristiāns (1753—1832). Rīgā dzimis ārsts, medicīnas organizators. Mācītāja dēls, beidzis Rīgas liceju (1773), studējis Getingā, kur ieguvis medicīnas doktora grādu (1779). Jēnas universitātē ieguvis filosofijas doktora grādu (1779), profesors medicīnas fakultātē, nodibinājis jauno anatomikumu un ķirurģijas klīniku. Jēnas universitātes prorektors, galma ārsts. Gētes, Hufelanda, Humboldta, Šillera draugs. Veimāras ložas „Amalia” brālis, kurā 1781. gadā uzņēma arī J.V.fon Gēti. Prūsijas karaļa galma ārsts Kēnigsbergā (1806—09). Galma medicus Sv.Pēterburgā, valsts padomnieks, privātārsts (1809—1812). Galma ārsts, slimnīcu vadītājs un docētājs Maskavas universitātē (1812—31). Maskavas skotu grādu ložas „Berg Thabor” sekretārs (1818), ložas „Alexander zur dreifachen Segen” krēsla meistars (1821—22), ložas pārstāvis Direktorālajā ložā „Astreja” (1819—21). Ordeņa vārds Eq. ab aque mellfera. Pirmais Krievijā organizējis ārstēšanu ar minerālūdeņiem.
  • Lolls (Loll), Kurts (1881—). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), ceremonijmeistars (1921), 2.pārraugs (1924), uzņemts Iekšējā Orientā 17.4.1923. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” 9.8.1918.
  • Lonfelds, Andrejs (1879—1950). Kuģa kapteinis, rēders. Latvijas jūrniecības departamenta direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” sekretāra vietnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931). No Muntera ziņojuma: „latvietis, kapteinis un kuģu īpašnieks; kādu laiku atradās valsts dienestā, bet tika atbrīvots kā nederīgs.”
  • Looffs, Konrāds Heinrihs (1750—). Aktieris. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ orators (1790).
  • Loppenovs, Johans (). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Lorencs, Johans (Lorentz)). Liepājas tirgotājs. Brīvmūrnieks (1782) kādā ārzemju ložā.
  • Lorecs, Pēteris Emanuels (). Liepājas tirgotājs, Prūsijas konsuls Liepājā (1820). Klaipēdas (Memel) ložas „Memphis” brālis.
  • fon Loringshofens, Kārlis Freitāgs (1781—). Dzimis Rīgā. Krievijas armijas virsnieks. Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” brālis (1816—1818). Avizas ložas „Ordeņa dedzīgie draugi” brālis Francijā (1830).
  • Losons (Lawson), Džeimss (1879—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
  • Losskis, Nikolajs Onufrijevičs (1870—1965). Krāslavā dzimis filosofs. Dzīvojis Dagdā, mācījies Vitebskas ģimnāzijā (1881—87), izslēgts par sociālisma propagandu, dienējis Francijas ārzemnieku leģionā Alžīrijā (1888—89). Studējis dabaszinātnes, vēsturi un filosofiju Sv.Pēterburgas universitātē (1889—98). Vēstures un filosofijas fakultātes profesors Sv.Pēterburgas universitātē (1889—98). Brīvmūrnieku ložas brālis Sv.Pēterburgā (pirms 1.pasaules kara). Savu uzskatu dēļ apcietināts un izsūtīts no Krievijas (1922), lasījis lekcijas filosofijā Čehoslovākijas, Vācijas, Francijas, ASV universitātēs.
  • Lotcs (Lotz), Johans (1759—). Frizieris. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Ludiņš, Voldemārs (). Iekšlietu ministrijas administratīvā departamenta vicedirektors; atbrīvots pēc 15.V 1934. Latvijas konsuls Kēnigsbergā, Vācijā (1936). Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis.
  • Lunds (Lund), Karls (1884—). Telegrāfa ierēdnis. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1925).
  • Lutce-Birks, Aleksandrs Vilhelms (1878—1974). Rīgā dzimis poļu inženieris un diplomāts. Studējis Rīgas un Cīrihes politehniskajos institūtos (1900—05). Polijas konsuls Rīgā (1920—23). Uzņemts Polijas Nacionālās lielložas Varšavas ložā pirms 1934. gada (brīvmūrnieku vārds — Jans Kvjatkovskis), Varšavas ložas „Koperniks” dibinātājs (1961).
  • Lūts (Lüth), Eižens (1883—). Fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926).

CitvalstuLabot

AtsaucesLabot