Brīvmūrnieku uzskaitījums — F
Wikimedia projekta saraksts
Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "F".
Latvijas
labot šo sadaļu- Fabers, Frīdrihs Gothards (1763—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.[1]
- Faiņickis, Ivans (1761—). Krievijas armijas virsnieks (1790). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.[1]
- Falks, Gothards (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis (līdz 1777). Rīgas ložas „Kastors” dibinātājs, 1.pārraugs 1781, 2.pārraugs (1782).[1]
- Falks, Johans Eberhards (—1807). Tirgotājs, Melngalvju brālības loceklis (1799). Rīgas ložas „Kastors” mantzinis (1782—1784).[1]
- Fēge (Föge), Frīdrihs (1883—). Miesnieku meistars, desu fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).[2]
- Feigmanis, Gustavs (1885—1941?). Valsts kontroles departamenta direktors Gustavs Feigmanis. Apcietināts un izsūtīts uz Krieviju 1941. gada 14. jūnijā. Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis. Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” brālis (1938).
- fon Fermors, Vilhelms Georgs (1702—1771), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis. Pēterburgas ložas Zur Verschwiegenheit ("Klusēšana") 4. grāda brālis (ap 1750-1757).[1] Mūža nogali pavadīja savā Nītaures muižā.
- fon Feilics, (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.[1]
- fon Felkerzāms (von Völkersahm), Georgs Fridrihs (1766—1848). Kurzemes muižniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijai. Vidzemes ģenerālgubernatora marķīza Pauluči kancelejas vadītājs (1813). Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājs (1815). Vidzemes civilais gubernators (1829—1847), slepenpadomnieks (1835). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1818).[1]
- Fellsigaus, Joahims (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.[1]
- Fere, Dāvids Fridrihs (1758—). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ mantzinis (1790).[1]
- Fermanns, Gerhards Konrāds (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” sekretārs (1787—1791).[1]
- Fidora, F. (). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.[2]
- fon Firkss (von Fircks), Augusts, barons (). Kurzemes muižnieks. Sv. Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības“ brālis 1816.—1819.[1]
- Ernsts Johans fon Firkss (von Fircks, 1737-1782), barons, Kurzemes muižnieks. Eq.ab Aquila Rubra, Striktās Observances dibinātāja K.fon Hunda māceklis, Tempelburgas (Jelgavas) prefekts Striktās Observances sistēmas VII.provincē („Germania inferior“), vēlāk arī Jelgavas vecskotu ložas „Ernst zum rothen Adler“ virsmeistars.[1]
- fon Firkss (von Fircks), Ferdinands (). Kurzemes muižnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ dibinātājs un ceremonijmeistars 1815.—1822.[1]
- fon Firkss (von Fircks), Frīdrihs (). Kurzemes muižnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis 1818.—1821.[1]
- Frīdrihs Ēvalds fon Firkss (von Fircks, 1733—1802), barons, Kurzemes muižnieks, galma padomnieks. Aizputes Jāņa ložas „Friedrich zur grünen Fahne“ krēsla meistars.[1]
- Fišers, Georgs Frīdrihs (1744—). Muitas departamenta kontrolieris (1790), vēlāk titulārpadomnieks (1806). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).[1]
- Fišers, Jakobs Benjamins (1731—1793). Aptiekārs, grāmatvedis, pirmais akadēmiski izglītotais Rīgas dabaszinātnieks, publicējis “Versuch einer Naturgeschichte von Liefland” (1778., atkārtots izdevums 1791.). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ sekretārs (1790—1791).[1]
- Fišers, Oskars (1876—). Inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” meistara vietnieks (1924). Brīvmūrniekos uzņemts 1918. gadā.[2]
- fon Fītinghofs-Šēls (von Vietinghoff-Scheel), Oto Hermanis, barons (1722—1792). Slepenpadomnieks (1791). Pirmā Rīgas pastāvīgā teātra izveidotājs, savu labo sakaru dēļ saukts arī par „Vidzemes pusķēniņu”. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt” goda loceklis (1791).
- fon Fītinghofs-Šēls (von Vietinghoff-Scheel), Oto Ernests, barons (1758—1780). Gvardes leitnants, johannītu ordeņa bruņinieks. Rakstnieka Jakoba Lenca draugs, Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis līdz savai nāvei dueļa laikā Pēterburgā.[1]
- Fleijs, Johans Gothards (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” ceremonijmeistars (1784).[1]
- Flemmings, Kārlis Vilhelms (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Kastors” brālis.[1]
- Fogdts (Vogdt), Andreass (—1785). Kolēģijas asesors, guberņas rentmeistars (1784—85). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778).[1]
- Fogels (Vogel), A. (). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924).[2]
- Fogts, Eliass (1750—). Baletmeistars no Vīnes. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
- Foks, Johans Jakobs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Kastors” brālis.[1]
- Foss, Jakobs Johans (1737—). Aptiekārs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ meistara vietnieks (1790). 4.grāds.[1]
- Fosse (Fossé), Valdemārs (1883—). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1923).[3]
- fon Francens, Georgs Frīdrihs (1784—). Palangas pasta priekšnieks Kurzemes guberņā un Kurzemes guberņas sekretārs (1821). Mēmeles (Klaipēdas) ložas „Memphis“ brālis (1820—21).[1]
- Francens, Gotlībs Heinrihs (1747—). Tirgotājs Pērnavā. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).[1]
- Frantcigs (Frantzig), Frīdrihs Gabriels (1753—1794). Krievijas robežsardzes virsnieks (1793). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.[1]
- Frejs (Frey), Arturs (1872—). Bankas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).[2]
- fon Freilihs (von Freulich), Pēteris (). Krievijas armijas virsnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds. Striktās Observances Rīgas prefektūras kapitula pārstāvis ar vārdu Petrus eques a speculatione Striktās Observances VIII. provinces direktorijā Maskavā (1782—83). Maskavas rozenkreiceriešu ordeņa „teorētiskā grāda“ loceklis (1782—84). Maskavas ložas „Zu den drei Fahnen” meistara vietnieks (1783—1784).[1]
- fon Frensdorffs, Johans Augusts (). Krievijas armijas virsnieks (1786). Rīgas ložas „Kastors” brālis.[1]
- Friderici, Johans Samuels ().Krievijas armijas virsnieks (1781—86). Rīgas ložas „Kastors” brālis.[1]
- Frīdrihs (Friedrich), Egons (1900—). Mūzikas pedagogs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1930).[3]
- Friss, Daniels (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs un zobena nesējs.[1]
- Frišenbrūders, Oskars (1893—). Inženieris tehnologs. A/S „Kvadrāts” darbinieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).[2]
- Frolovs-Bagrejevs, Pjotrs (). Krievijas armijas pulkvedis (1891—93). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.[1]
- Fromholds, Hermanis (). Tirgotājs (1779). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ meistara vietnieks (1779).[1]
- fon Fromholds, Johans (). Vidzemes hoftiesas tribunāla inspektors (1817—19). Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības“ brālis (1810).[1]
Citvalstu
labot šo sadaļu
Enriko Fermi (Enrico Fermi), itāļu kodolfiziķis, Nobela prēmijas laureāts. Loge Adriano Lemmi, Roma.[4]- Ettore Ferrari, itāļu tēlnieks, Džordāno Bruno statujas autors. Lielložas Grande Oriente d'Italia lielmeistars[5]
Ignacs Feslers (Фесслер, Игнац Аврелий) (1756—1839), rakstnieks, austrumu valodu skolotājs[6]
Johans Gotlībs Fihte (Johann Gottlieb Fichte), vācu filozofs. Loža "Günther zum stehenden Löwen" Rūdolštatē Tīringene[7][8]
Džefrijs Fišers (Geoffrey Fisher), anglikāņu baznīcas galva, Kenterberijas arhibīskaps. Apvienotās Anglijas lielložas lielkapelāns[9]- Aleksandrs Flemings (Alexander Fleming), ārsts, medicīnas zinātnieks, penicilīna atklājējs, Nobela prēmijas laureāts. Sancta Maria Lodge No. 2682, London Scottish Rifles No. 2310, Misericordia Lodge No. 3286 Londona[4][10]
Žans Pjērs de Florians (Jean-Pierre Claris de Florian), rakstnieks. Loge des Neuf Sœurs, Parīze[11]
Manuels Deodoro da Fonseca (Manuel Deodoro da Fonseca), pirmais Brazīlijas prezidents. Lielložas Grande Oriente do Brasil lielmeistars[12]
Džeralds Fords (Gerald Ford), ASV prezidents. Columbia Lodge No. 3[13]- Henrijs Fords (Henry Ford), autorūpnieks, Ford Motor Company dibinātājs, ieviesis konveijera sistēmu. Palestine Lodge No. 357, Detroita[14]
Francis I, Svētās Romas impērijas imperators.[15]- Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin), viens no ASV dibinātājiem, Neatkarības deklarācijas autors. Lodge at Tun Tavern, Filadelfija; Loge Les Neuf Sœurs, Parīze[16][17]
Frederiks VIII (Frederik 8.), Dānijas karalis. Dānijas lielložas lielmeistars[18][19]
Frīdrihs II Lielais (Friedrich II. der Große), Prūsijas karalis. Loge d'Hambourg,[20]
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 1,21 1,22 1,23 1,24 1,25 1,26 1,27 1,28 1,29 1,30 1,31 1,32 Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Mitglieder-Verzeichnis der unabhängigen Johannisloge "Johannisfeuer" zu Riga. — Rīga, 1931.
- ↑ 3,0 3,1 Mitglieder-Verzeichnis der Johannis-Loge "Anker" in Or. Libau (Lettland). — Liepāja, 1921.-1931.
- ↑ 4,0 4,1 «www.freemasonrytoday.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. decembrī. Skatīts: 2010. gada 9. jūlijā.
- ↑ Entry Giuseppe Mazzini in Volume III K — P, 10,000 FAMOUS FREEMASONS, By WILLIAM R. DENSLOW], 1957, Macoy Publishing & Masonic Supply Co., Inc.
- ↑ Русский биографический словарь
- ↑ www.freimaurerei.ch
- ↑ www.freimaurerorden.org[novecojusi saite]
- ↑ https://web.archive.org/web/20040130095143/http://www.ugle.org.uk/masonry/famous-masons.htm UGLE's "Famous" page
- ↑ Robert Morris. «Alexander Fleming, Mason And Discoverer of Penicillin». The Scottish Rite Journal. Scottish Rite S.J. USA, Summer 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-30. Skatīts: 2007-07-16.
- ↑ «www.wisdomlodge202.org». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. janvārī. Skatīts: 2013. gada 20. maijā. Arhivēts 2013. gada 28. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ The History of Masonry in Brazil — Bibliography: Menezes, Manuel Joaquim de, Exposição Histórica da Maçonaria no Brasil (1857); Mello, Mário Carneiro do Rego, A Maçonaria e a Revolução Republicana de 1817 (1912); Amaral, Braz do, A Conspiração Republicana da Bahia de 1798 (1926); Barros, F. Borges de, Primórdios das Sociedades Secretas na Bahia (1928); Kloppenburg, Boaventura, A Maçonaria no Brasil (Orientação para os Católicos) (1961)
- ↑ www.freemasonry.bcy.ca
- ↑ John Hamill and Robert Gilert (Eds.), Freemasonry, A Celebration Of The Craft p. 232 (J.G. Press, 1998)
- ↑ "In Mozart's Vienna, Freemasonry had flourished under the Hapsburgs mainly due to the influence of Francis Stephen, Duke of Lorraine, who, himself, was a Freemason." Wolfgang Amedeus Mozart — Master Mason Arhivēts 2007. gada 13. novembrī, Wayback Machine vietnē..
- ↑ The Grand Lodge of Free and Accepted Masons of Pennsylvania
- ↑ «www.wisdomlodge202.org». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. janvārī. Skatīts: 2013. gada 20. maijā. Arhivēts 2013. gada 28. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ William R. Denslow, Harry S. Truman. 10,000 Famous Freemasons from A to J Part One
- ↑ da.wikipedia.org
- ↑ freimaurer-wiki.de