Brīvmūrnieku uzskaitījums — M

Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "M".

Pamatraksts: Brīvmūrnieku saraksts

A
B
C

D
E
F

G
H
I

J
K
L

M
N
O

P
R
S

Š
T
U

V
Z

M

Latvijas

Mals, Matiass (1754—). Sulainis. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
fon Malte, Johans Teodors (). Lielkņaza Pāvila Petroviča (vēlākā imperatora Pāvila I) bibliotekārs (1793—95). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs, ziedojumu vācējs. Ložas goda loceklis (1793). Kolēģijas padomnieks (1803—06).
fon Manteifels-Cēge (von Manteuffel-Szoege), Eberhards, barons (). Krievijas armijas virsnieks. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778). Tērbatas ložas „Pollux/Morgenstern” brālis (1786).
fon Manteifels-Cēge (von Manteuffel-Szoege), Ludvigs Vilhelms, barons (1721—1793). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778). Rīgas ložas „Kastors” brālis. 4.grāds (1786). Tērbatas ložas „Pollux/Morgenstern” brālis (1786).
fon Manteifels-Cēge (von Manteuffel-Szoege), Kristofs Levins, barons (1725—1802). Studējis Halles un Jēnas universitātēs Vācijā, vēlāk Kurzemes bruņniecības pilvarotais pārstāvis un bezierunu pakļaušanās Krievijai pretinieks. Uzņemts Halles ložā „Zu den drei goldenen Schlüsseln“ (1743). Kopā ar brāļiem Mēdemiem dibinājis deputācijas ložu „Zu den drei goldenen Rosen“. Pirmās Jelgavas ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ dibinātājs un pirmais tās krēsla meistars (1754).
Masts, K. (). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Matejs (Matthey), Gustavs (1874—). Aģentūras darbinieks Hamburgā. Liepājas ložas „Anker und Schwert” ārzemju brālis, Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1922).
Maziuss (Masius), Ādams (). Juvelieris. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
fon Mēdema (von Medem) Agnese Elizabete (). Jelgavas adopcijas ložas „Loge d’Adoption des troix Epées couronnées“ skotu meistare, savu diplomu saņēmusi no Kaljostro (1780).
fon Mēdems (von Medem), Aleksandrs, barons (). Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma kambarkungs un landhofmeistars (1818—21). Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājs (1815). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815) un pirmais pārraugs (1815—22). Kapitula „Fēnikss“ loceklis Sv. Pēterburgā Austrumu bruņinieka pakāpē.
fon Mēdems (von Medem), Georgs (). Krievijas armijas virsnieks (1778—85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Mēdems (von Medem), Hermanis Vilhelms, barons (1788—1824). Kurzemes muižnieks, Kurzemes strēlnieku bataljona virsnieks, piedalījies Napoleona karos. Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības“ brālis (pēc 1810).
fon Mēdems (von Medem) Johans Frīdrihs, grāfs (1722—1785). Kurzemes muižnieks, Polijas kambarkungs. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (no 1779).
fon Mēdems (von Medem) Kristofers Georgs Dītrihs, grāfs (). Kurzemes landmaršals un virspadomnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ krēsla meistars (1779).
fon Mēdems (von Medem), Pēteris, barons (). Kurzemes muižnieks, Dobeles hauptmanis (1818—19), Tukuma hauptmanis (1821). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815) un otrais pārraugs (1815—22). Kapitula „Fēnikss“ loceklis Sv. Pēterburgā 6. pakāpē.
fon Mēdems (von Medem), Pēteris Ernests (1765—). Kurzemes muižnieks, Prūsijas karaļa kambarkungs (1818—21). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815).
fon Mēdems (von Medem), Pēteris Gustavs (). Kurzemes muižnieks, Kurzemes kambarkungs (1818—21). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816—21).
Medens, Antons Johans (1769—). Rakstvedis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Meerholds, Johans Gothelfs Augusts (). Ārsts, medicīnas doktors. Drēzdenes ložas „Zum Goldnen Apfel“ brālis (no 1806). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816—21).
fon Meiendorfs (von Meyendorff), Kazimirs Gerhards Konrāds, barons (1749—1813). Krievijas armijas ģenerālmajors (1791), Rīgas militārgubernators (1783—96). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.
Meiers, Detlofs Georgs (). Mācītājs Gaujienā (Adsel) (1781—86). Rīgas ložas „Kastors” brālis.
Meiers, Kārlis Kristiāns (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Meiers, Kr. H. (1747—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Mellers, Georgs, Kr. (). Rīgā dzimis tirgotājs. Londonas vācvalodīgo ložas „Pilgerloge” brālis (1784).
fon Mellers (von Möller), Kristiāns (). Krievijas armijas virsnieks (1787—91). Kijivas ložas „Nemirstība” dibinātājs (1784) Polijas Lielā Austruma sastāvā. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs un krēsla meistars (1790—1792).
Mende, Gotfrīds Fr. (1761—). Aktieris. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
fon Mengdens (von Mengden), Ernsts Burhards, barons (). Krievijas vēstniecības padomnieks (1778). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
fon Mengdens, Johans, barons (). Krievijas armijas virsnieks. Viborgas ložas „Polārzvaigzne” krēsla meistars (1778), Maskavas ložas „Aleksandrs” brālis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.
Merders (Mörder), Johans Frīdrihs (). Krievijas armijas virsnieks (1784—85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Merķelis (Merkel), Garlībs Helvigs (1769—1850). Mājskolotājs, rakstnieks, publicists. Grāmatas „Latvieši” (pilns nosaukums — „Die Letten vorzüglich in Liefland, am Ende des philosophischen Jahrhunderts”) autors (1796), kas sekmēja Vidzemes zemnieku likuma izdošanu (1804). Literatūrkritiķis un žurnālists Vācijā (1796—1806). Pēc zemnieku brīvlaišanas Vidzemē sarakstījis „Die freien Letten und Esten” — „Brīvie latvieši un igauņi” (1820). Ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1790), Berlīnes ložas "Frīdrihs Vilhelms pie kronētās taisnības" brālis (1799).
Mesters, Pēteris Emmanuels Lorencs (1786—). Tirgotājs, Prūsijas konsuls Liepājā (1819—25). Klaipēdas (Memel) ložas „Memphis” brālis.
Mevess (Mewes), Karls Frīdrihs (1878—). Inženieris. Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis. Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1821), Ķelnes ložas “Freimut und Wahrheit” brālis. Brīvmūrniekos uzņemts 1910.
Mihailovs, Martins (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ krievisko darbu 2.pārraugs (1791). 5.grāda ložas meistara vietnieks (1793—1797).
fon Mihelsons, Johans (1740—1807). Krievijas armijas virsnieks. Piedalījies Septiņgadu karā, krievu—turku karā, krievu—zviedru karā u.c. Ģenerālleitnants (1786). Sv.Pēterburgas ložas „Apollo” krēsla meistars (1782), Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790).
Milius (Mylius), Gotthards (1869—). Apelācijas tiesas tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928).
Millers (Müller), Andreass Kristofs (1750—). Mākslinieks podnieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 6.grāds (1793—1794).
Millers (Müller), Johans Andreass (1759—). Rīgas liceja skolotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
Millers (Müller), Justus Konrāds Daniels (1759—). Grāmatu iespiedējs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
fon Minihs (von Münnich), Andrejs, barons (). Polijas galma kambarkungs (1778). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
Minuts (Minuth), Kurts (1902—). Žurnālists, laikraksta “Rigasche Rundschau” redaktors. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1929).
Mittmanns (Mittmann), Zamuels Gotholds (1754—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ sekretārs (1790—1792). 6.grāda ložas loceklis (1793—1795).
Mohanovskis, Fjodors (1742—). Krievijas armijas leitnants (1790). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Molls, Kārlis Bernhards (1763—). Gaviezes muižas sulainis Kurzemē (1781—89). Mēmeles (Klaipēdas) ložas „Memphis” brālis.
Monastirevs, Aleksandrs (). Kapteinis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
Mosebahs (Mosebach), Alberts (1868—). Aptieku īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārrauga vietnieks (1926). Andreja ložas meistars (1931). Karlsbādes ložas (Čehoslovākijā) „Munificentia” goda loceklis.
Motts, Ferdinands Ernsts Johans (1742—). Rīgas nodokļu departamenta direktors (1790), titulārpadomnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.
Mudrovs, Matvejs Jakovļevičs (1772—1831). Iekšķīgo slimību ārsts. Studējis Maskavas Universitātē (1796—1800), nosūtīts papildināties uz ārzemēm, studējis Berlīnē, Vircburgā, Getingā, Vīnē, Parīzē (1802—05). Uzņemts brīvmūrniecībā barona G.Gine vadībā Rīgas ložā „Zur kleinen Welt“ (1802), Jelgavā tiek uzņemts augstākajos grādos vecskotu ložā „Ernst zum rothen Adler“ (1802). Berlīnes ložas „Zur Eintracht“ brālis (1803—04), Parīzes „Krusta bruņinieku“ ložas brālis (1804—05). Viļņas kara hospitāļa ārsts (1805—08). Sv.Pēterburgas ložas „Mirstošā sfinksa“ brālis (1808). Medicīnas profesors Maskavas Universitātē (1809—31), Maskavas Universitātes medicīnas fakultātes dekāns (1813—20). Maskavas ložas „Neptūns“ brālis (1819), Maskavas skotu grādu ložas „Fēnikss“ brālis (1819), 2.pārraugs (1821), Rozenkreiceru ordeņa Maskavas teorētiskā grāda loceklis (1819—21). Valsts padomnieks. Pirmais Krievijā sācis rakstīt pacientu slimības vēstures. Nomiris holēras epidēmijas laikā, vadot holēras slimnīcu Sv.Pēterburgā.
fon Multe, (). Bibliotekārs (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.
Munters, Vilhelms (1898—1967). Sabiedrisks darbinieks, karjeras diplomāts. Latvijas Ārlietu ministrijas preses nodaļas sekretārs (1920—36), Baltijas valstu nodaļas vadītājs, administratīvi—juridiskā departamenta direktors, ģenerālsekretārs, beidzot Latvijas ārlietu ministrs (1936—40). Sagatavoja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienības padomē (1936) un bijis šīs padomes 101. sesijas prezidents (1938). Parakstījis līgumu par militārajām bāzēm ar PSRS (1939), deportēts uz Krieviju, kur atradies politiskā izsūtījumā (1940—59). Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis pēc K.Zariņa un P. fon Reitersvērda galvojuma (1929). Andreja ložas un kapitula loceklis Stokholmā, sasniedzis 8.pakāpi (1838). Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs.
Muške, Jānis Ekarts (1868—). Tirgotājs un fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926).

Citvalstu

Viljams Makinlijs (William McKinley), ASV prezidents. Hiram Lodge No. 21, Virdžīnija.^[1]
Džeimss Monro (James Monroe), ASV prezidents, Williamsburg Lodge No. 6, Wiliamsburga, Virdžīnija.^[2]
Volfgangs Amadejs Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart), komponists. Loža "Zur Wohltätigkeit", Austrija.^[3]
Džuzepe Madzini (Giuseppe Mazzini), rakstnieks, filozofs, revolucionārs, Itālijas lielložas "Grande Oriente d'Italia" lielmeistars^[4]
Šarls de Monteskjē (Charles Secondat de la Brède de Montesquieu), vēsturnieks, rakstnieks, filozofs. Pirmo Francijas ložu dibinātājs 18. gadsimta sākumā.^[5]